Kultūrsociālie projekti kā degradēto teritoriju revitalizācijas instruments

Secinājumi
Pētot īstenotos projektus, autore ir sapratusi kultūrsociālo projektu, kā degradēto teritoriju revitalizācijas instrumentu, būtību. Tika noskaidroti četri kultūrsociālie projekti: „Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšana”; „Grīziņkalna un tam pieguļošā Miera dārza teritorijas revitalizācija”; „Miera ielas republika” un „Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielu kvartāla degradētās teritorijas revitalizācija”.
Tika noskaidroti dažādi instrumenti, ar kādiem projekti uzlaboja degradēto teritoriju. Tā bija jauna centra izveide, kurš tika izveidots, lai aizsargātu Rīgas koka arhitektūru. Tā bija seno Rīgas dārzu atjaunošana un divu radošo kvartālu izveide, uzlabojot degradēto teritoriju dzīves kvalitāti. Ja „Miera ielas republika” ir orientēta uz dažādu radošu personu saliedēšanos vienā ielā, tad Spīķeru teritorijā ir attīstīta kultūras dzīve, pateicoties mākslas centram, muzejam un koncertzālei, kā arī daudzām citām iestādēm, kuras tur atrodas.
Autore ir noskaidrojusi, ka Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai ir radusies izpratne par kultūrsociālo projektu nepieciešamību. Agrāk nebija tādas izpratnes par radošo kvartālu izveidi kā degradētās teritorijas uzlabošanas iespēju kvartālu izveides jomā. Taču šobrīd Rīgai iegūstot kultūras galvaspilsētas 2014 statusu, radošie kvartāli arvien vairāk tiek iesaistīti šajā projektā.
…