-
Kultūras vēstures priekšmets
Novērtēts!
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Kultūras vispārīga definēšana | 4 | |
Etnogrāfiskais konteksts | 7 | |
Antropoloģiski arheoloģiskais konteksts | 8 | |
Terminoloģiski lingvistiskais konteksts | 9 | |
Socioloģiskais konteksts | 9 | |
Semiotiskais konteksts | 10 | |
Secinājumi | 12 | |
Izmantotā literatūra | 13 |
Kultūras vispārīga definēšana
Kultūra (lat.cultura – kopšana, apstrādāšana; audzināšana, attīstīšana, gidināšana).Gadu desmitiem kultūras teorētiķi un vēsturnieki, arī filozofi no jauna atgriežas pie jautājuma –kas ir kultūra? Sniegtas daudzas vairāk vai mazāk atšķirīgas atbildes, kurās atspoguļojas dažādu periodu cilvēku pašizpausmju un vērtību pamatorientācija. 1891-1919 bija izstrādāti 7 kultūras definējumi. 1920 –1950 to skaits pieauga līdz 157. (2; 231)
Gadu gaitā kultūras jēdziens nodarbinājis dažādu pārliecību sociālo zinātnieku prātus. Vienā no visbiežāk piesauktajiem darbiem Krēbers un Klukhons (Kroeber, A., and Kluckhohn, C., 1952) atklāja, kā viņi pētījuši literatūru un atraduši 164 atšķirīgas kultūras definīcijas, turklāt nevienu no tām tā arī nepieņēma vispārējai lietošanai ne pirms viņu ziņojuma, ne pēc tam. Tomēr viņi uzskatīja, ka kultūras būtiskākā sastāvdaļa ir tradicionālās idejas un, jo īpaši, ar tām saistītās vērtības. Vēl viņi rakstīja, ka kultūras sistēmas var uzskatīt gan par darbības rezultātu, gan par turpmākās darbības noteicošo faktoru. (7)
Franču kultorologs A. Mols 60. gadu beigās saskaitījis 250 dažādu kultūras definējumu un interpretāciju. Pirmo reizi vārds “kultūra” tika lietots Romas oratora un filozofa Marka Trullija Cicerona grāmatā “Tuskulānas disputi”(45 p.m.ē.): “filozofija ir prāta kultūra”. 17.gs angļu filozofs F. Bēkons: “Dvēseles kultūra – dvēseles georgika ( t.i. zemkopība). “Klasiskās vācu filozofijas pamatlicējs I. Kants: “kultūra – saprātīgu būtņu krietnības izveide uz morāles un brīvības pamata”. 18. gs vācu humānists J. G. Herders: “Mēs varam cilvēka izcelšanos nosaukt par kultūru,t.i...”augsnes sagatavošanu”, bet varam arī to nosaukt par pasaules izzināšanu”. Viens no ietekmīgākajiem 19.gs domātājiem G. V. F. Hēgelis:”Kultūra – gara objektivizācija.” (2; 231)
Latviešu konversācijas vārdnīcā kultūra definēta kā: “viss, kas sasniegts cilvēku pūlēm, lai uzlabotu dzīvi, izkoptu un izteiktu sevi kādos objektīvos veidojumos.” Angļu sociologs E. Gidenss uzskata, ka kultūra satur vērtības, ko ir radījušas cilvēku grupas un normas, ko cilvēki ievēro savas dzīves laikā, kā arī materiālās vērtības, ko rada cilvēki. (1;7)
…
Ikdienā ar jēdzienu “kultūra” saprot cilvēka uzvedības un rīcības kopumu, tomēr tas ir diezgan šaurs skatījums uz šo jēdzienu. Kultūra ir plašs un sarežģīts jēdziens, kuru ir grūti nodefinēt. Zinātnieki ir izstrādājuši neskaitāmas “kultūras” definīcijas, neviena no tām nav atzīta par absolūti pilnvērtīgu un visu izsakošu, līdz ar to konkrēts “kultūras” jēdziena skaidrojums nav ieviesies. Jēdziena nodefinēšanu apgrūtina fakts, ka arī zinātniekiem, kuri izstrādā teorijas un darbus par kultūras definēšanu, viedoklis laika gaitā mainās. Darbā iekļauta informācija par kultūras vispārīgu definēšanu un atsevišķi apskatīts kultūras jēdziens no etnogrāfiskā, antropoloģiskā, socioloģiskā, terminoloģiski lingvistiskā un semiotiskā skatījuma.
- Biznesa kultūras īpatnības Japānā
- Kultūras vēstures priekšmets
- Vācijas ekonomikas īpatnības un attīstības tendences mūsu dienās
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Tuaregu etnosa materiālās un garīgās kultūras mantojums
Referāts augstskolai12
-
Kultūras dzīve Latvijā pirmās Latvijas brīvvalsts laikā
Referāts augstskolai4
Novērtēts! -
Latviešu kultūras saglabāšana ASV
Referāts augstskolai130
Novērtēts! -
Ievads vēstures palīgdisciplīnās
Referāts augstskolai10
-
Kultūras jēdziens un kulturoloģijas sociālais pielietojums
Referāts augstskolai5