Evolucionārais kultūras tips
Pirmās evolucionistiskās kultūras teorijas parādījās Lielbritānijā, Vācijā, ASV un Francijā vienlaikus (Lielbritānijā – H. Spensers, E. B. Tailors, Dž. Maklenāns, Dž.Frēzers; Vācijā – A. Bastiāns, J. Lipers, Francijā – Š. Leturo, ASV – L. Morgans).
Galvenā kultūrevolucionistiskā ideja bija par visas cilvēku sabiedrības vienveidīgo evolūciju virzienā no vienkāršākā uz sarežģīto.
Galvenais mērķis – radīt vienotu zinātni par cilvēku un kultūru.
Par pētījuma priekšmetu kultūrevolucionisti izvēlējās cilšu, ģinšu vai tautu kultūras attīstības pakāpes, ģimenes un laulības vēsturiskās formas, aizliegumu (tabu) veidus, senās paražas, arhaiskā perioda reliģiju savdabīgās izpausmes.
E.B. Tailora (1832 – 1917) darbs „Pirmatnējā kultūra” (1871) bija viens no interesantākajiem, kas izsauca lielu rezonansi pasaules zinātnē. „Kultūru var civilizāciju plašā etnogrāfiskā nozīmē veido zināšanas, ticība, māksla, tikumība, likumi, paražas un ieradumi, kurus cilvēks apgūst kā sabiedrības loceklis,” rakstīja E.B. Tailors.…