Kultūras izpētes bioloģiskās teorijas
Virziena pārstāvji cenšas aizstāt vēsturiskos kultūras attīstības faktorus ar bioloģiskajiem.
Jau evolucionisti attīstīja idejas par kultūras norišu pielīdzināšanu organisma procesiem. Arī difuzionisma piekritējs L. Frobēniuss uzskatīja, ka ir analoģija starp sabiedrības kultūru un dzīvu būtni. [1;25]
Bioloģiskā virziena piekritēji kultūru dažādību skaidro ar rasu vai antropoloģiskajām īpatnībām un to pastāvēšanu. Otra iezīme ir tieksme saskatīt tikai kvantitatīvās atšķirības, salīdzinot cilvēku sabiedrību ar dzīvnieku baru.
Šī virziena piekritēji veicināja rasisma ideju izplatību un arī kultūras socioloģisko faktoru izpēti. Vispirms jānosauc franču diplomāta, filozofa un rakstnieka Ž. A. Gobino (1816 – 1882) darbs “Pieredze par cilvēku rasu nevienlīdzību” (1853). Ž. A. Gobino nosodīja jebkuras cilvēku vienlīdzības idejas. Balto rasi viņš dēvēja par vadošo citu rasu vidū. Otršķirīgas, pēc viņa domām, ir dzeltenā un melnā rase. Civilizācijas rašanās pamatā ir rasu sajaukšanās. Arī civilizācijās dominē baltā rase. Civilizāciju degradāciju un bojāeju izsauc rasu nekontrolējama saplūšana. Tas attiecināms arī uz Eiropas civilizāciju. Ž. A. Gobino kultūras iedalīja augstākajās un zemākajās kultūrās, atbilstoši tajās esošo rasu tipiem. Atpalikušās jeb mežonīgās kultūras tautas vienmēr arī būs atpalikušas, secināja Ž. A. Gobino.
…