Kultūras rašanās skaidrojums K.G.Junga darbos

Karls Gustavs Jungs ir dzimis 1875. gada 26.jūlijā Kesvilā pie Bodenezera. Visu savu dzīvi pavadījis Šveicē, laiku pa laikam dodamies īsākos vai garākos ceļojumos pa pasauli. Viņš bija psihologs, psihiatrs. Licis pamatus dzīļu psiholoģijas novirzienam – analītiskajai psiholoģijai. Austriešu psihologa Z. Freida skolnieks un līdzstrādnieks. Izstrādājis brīvo asociāciju tehniku – galveno psihiatrijas pētījumu metodi; raksturu tipoloģiju. Radījis teoriju par „kolektīvo zemapziņu” kā arī iepriekšējo paaudžu pieredzes atspoguļojumu, kura fiksēta smadzeņu struktūrā. Izstrādājis divu raksturu tipus : uz āru vērsto (ekstraverto) un tā pretstatu (intraverto). Junga mācība ietekmējusi reliģiskos, mitoloģiskos un folkloras pētījumus. Tradicionāli Jungs tiek uzskatīts par analītiskās psiholoģijas pamatlicēju un iekļauts tā saucamajā dzīļu psiholoģijā. Vai viņa mācība tiešām ir psiholoģija? Pats Jungs reiz izteicies „Es esmu ārsts, kam darīšana ar cilvēka slimību un viņa laiku un kas rūpējas par dziednieciskajiem līdzekļiem, kuri atbilstu ciešanu realitātei.” Junga mācība tiek traktēta ne tikai psiholoģiski, bet arī medicīniski un psihoterapeitiski. Junga mācībai jau ir sena filosofiska tradīcija, kas pazīstama ar nosaukumu „dzīves māksla”.