Ar politiku saistīti kultūras notikumi
1988. gadā kultūru grūti nošķirt no politikas, jo tad aktīvi darbojušās tādas politiskās organizācijas kā Tautas fronte. Tika rīkoti dažādi pasākumi, kas apvienoja politiku un kultūru.
Nevar neminēt 18. novembri, kad pirmo reizi kopš 1939. gada Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā nacionālajā teātrī notika Latvijas dibināšanas 70. gadadienai veltītas svinības. Pirms svinīgā pasākuma pie Brīvības pieminekļa notika mītiņš. Par to citāts „Padomju Jaunatnē”: „1988. gada 18. novembris Rīgā. Tāpat kā pērn, arī šogad šinī datumā nīgri līņāja un lija. Bet šogad nesala ne miesām, ne garam. Plecs pie pleca. Svētku sajūta. Mēs kopā. Ar svecītēm, ar lāpām, dzīvespriecīgu dziesmu dziedot, pa Brīvības ielu līdz Daugavai.” (21)
Lai gan Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress pie kultūras notikumiem nav skaitāms, jāpiemin Ē. Valtera runa, jo gandrīz katrs latvietis ir dzirdējis pirmo tās rindiņu, un reizi tā būtu jāizlasa ikvienam. „Mana mīļā, drosmīgā arāju tauta! Drosmīgā, sīkstā, izturīgā tauta, par kuru daina vēsta šādus vārdus: man pieder tēvuzeme ar visām atmatām. Man pašam kungam būt, man pašam arājam! Pagāja gadu simti, un tos pašus drosmīgos vārdus atkārtoja izcils mūsu tautas dzejnieks: mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē, mēs gribam te paši sev likumus lemt. Šī zeme ir mūsu, šis pilsētas mūsu, mēs negribam lūgt to, kas mūsu, bet ņemt. Šīs idejas iedvesmoti, pulcējās rindās kaujai vecie latviešu strēlnieki. Mēs lējām asinis par brīvu Latviju. To saprata Ļeņins. Latvija kļuva par suverēnu valsti. Es ticu, ka arī tagad pēc ilgās nakts ir ataususi diena.” (13)
Rudenī LPSR valdība pieņēma likumu par simboliku. Tam bija izstrādāta īpaša apakškomisija, kurai adresētas vēstules cilvēki sūtīja uz „Padomju Jaunatnes” redakciju. Kopā redakcija saņēmusi 10 894 vēstules un bandroles. „(...) lielākā daļa lasītāju apsveic domu par LPSR Augstākās Padomes dekrēta pieņemšanu jautājumā par nacionālās simbolikas izmantošanu. Vēstulēs uzsvērts, ka viens no tikumiskās audzināšanas pamatakmeņiem ir svētuma jēdziena stabila vieta katra cilvēka sirdī,” raksta „Padomju Jaunatne”. „Pienākušas daudzas kolektīvās vēstules, to skaitā Liepājas un Valmieras teātru izrāžu apmeklētāju nostājas apliecinājumi, kas rakstīti uz izrādes afišām.” (7)
…
