Kultūras mantojums un tā juridiskā daba

Lai gan Rīgas vēsturiskais centrs UNESCO mantojuma sarakstā tika iekļauts jau 1997.gadā un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija jau darbojas no 1992.gada, tieši pēdējos gados Latvijā ir aktualizējusies kultūras mantojuma tēma. Manāmas regulāras publikācijas, intervijas par kultūras mantojuma saglabāšanu. Tas galvenokārt saistīts ar pastiprināto cīņu starp valsti kopumā un privāto sektoru, jo nemitīgā attīstība (ko galvenokārt virza privātais sektors), veicina nemitīgas izmaiņas un cīniņus. Pakārtoti rodas arī nesaskaņas starp valsts institūcijām, kur veidojas viedokļu krustpunkti, jo attīstība valstij ir tik ļoti svarīga, taču cita institūcija aicina uz straujās attīstības izvērtēšanu.
Visvairāk prese sāka pievērst uzmanību kultūras mantojuma saglabāšanas problēmai pēc vairākiem neveiksmīgi realizētiem projektiem, kur bija nojaušama valsts institūciju neatbilstoša darbība vai bezdarbība. Taču gribētos piezīmēt, ka maz ir to publikāciju, kurās būtu risināti tieši kultūras mantojuma saglabāšana kā tāda (tātad zinātniski pētnieciski raksti, kur nu vēl runāt par grāmatām). Vairāk tiek saredzētas kādas konkrētas pretlikumības, likumu robi, privāto uzņēmēju pārkāpumi u.tml. …