Šajā referātā centīšos noskaidrot vai tiešām kultūras mantojums ir statisks vai dinamiskas jēdziens, jo šis jautājums ir svarīgs, lai izprastu pašu kultūras mantojuma jēgu un nozīmi. Līdz ar to ir jāapskata arī jautājums par sabiedrības skatījumu uz kultūras mantojumu cauri gadsimtiem, jo tieši sabiedriskā doma būs tā kura noteiks kuram piemineklim būt un kuram nē.
Ar šo referātu centīšos izprast un noformulēt arī paša domas par kultūras mantojumu un tā nozīmīgumu, jo, strādājot muzejā, ik dienas saskaros ar kultūras mantojuma realitāti, bet nekad iepriekš nebiju izsvēris tā teorētisko pusi. Tādēļ šo referātu uzskatu arī par nelielu izaicinājumu sev un manam pašreizējam viedoklim par to vai kultūras mantojums ir dinamisks vai statisks un kā ir manījušās cilvēku domas un attieksme pret kultūras mantojumu cauri gadsimtiem.
Kultūras mantojums – statisks vai dinamisks lielums?
Lai atbildētu uz jautājumu vai kultūras mantojums ir dinamisks vai statisks lielums, sākotnēji ir jānoskaidro ko saprot ar jēdzienu kultūras mantojums. Šķiet viena no pilnākajām definīcijām skan aptuveni šādi - kultūras mantojums ir cilvēces vēsturiskā atmiņa, dažādu tautu un nāciju pieredzes un mērķu apliecinājums, ko mēs papildinām ar mūsu laikmeta jaunrades vērtībām un ko mēs nododam tālāk nākamajām paaudzēm. Kultūras mantojums ir atslēgas komponente identitātei: individuālai, dzimtas, grupas, kopienas, novada, nācijas, noteikta pasaules reģiona un visai cilvēcei kopumā. Tas veido cilvēkiem apziņu, kas viņi ir, no kurienes viņi nāk, kāda ir viņu dzīves jēga, vērtības un kvalitāte. Kultūras mantojums kā cilvēka radošās darbības rezultātā izpaužas daudzveidīgās formās – kā materiālas, tā nemateriālas. Tas aptver kultūrvēsturiskas vietas un ēkas, kultūrainavas, mākslas darbus un senlietas (artefaktus), valodas, paražas un tradīcijas, tradicionālas prasmes un pieredzi, simboliskas un garīgas vērtības. Kultūras mantojuma vērtību nosaka tā autentiskums1.…