Kultūras mantojums - statisks vai dinamisks lielums?

Planētai Zemei kļūstot aizvien vecākai, arvien aktuālāks kļūst jautājums par tās resursu pakāpenisku un nebeidzamu samazināšanos, jo samazinās pieejamo un izmantojamo resursu apjoms. Šo procesu ietekmē arī apkārtējā kultūrvidē notiek ievērojamas pārmaiņas- esošās kultūras vērtības aiziet bojā, bet tajā pašā laikā veco vietā tiek arī tiek radītas jaunas. Cilvēki ir no malas novērojuši, tādēļ arī sapratuši, ka ,lai varētu saglabāt esošās kultūras vērtības, ir nepieciešams veikt dažādus aizsardzības pasākumus. Šie pasākumi izpaužas kā valsts likumi par dabas un kultūras pieminekļu aizsardzību, kā arī sastādot valsts aizsargājamo objektu sarakstus.
Jautājumu loks par kultūras un mantojuma aizsardzību, ir ārkārtīgi plašs. Tas var būt saistīts ar
• mērogiem- vietējā, reģionālajā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī aizsardzības metodes un uzdevumi var būt atšķirīgi;
• aizsardzības tiesiskiem aspektiem;
• aizsardzības tehniskiem risinājumiem;
• aizsardzības menedžmenta, organizatoriskiem aspektiem, interešu grupu un lēmumu pieņēmēju attiecībām.
Latvijā kopš neatkarības atgūšanas ir notikušas principiālas izmaiņas valsts iekārtā, ekonomikā, sociālajā sfērā un arī vides aizsardzībā. Ilgajos gados aiz „dzelzs priekškara” dabas un kultūras mantojuma aizsardzības sistēma veidojusies atšķirīgāk nekā Rietumos. …