Tātad Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas lielākā daļa 12.klašu skolēnu uzskata, ka Latvijai ir vajadzīgs savs Kultūras kanons un ir pareizi, ka tas tika izveidots. Pēc saņemtajām atbildēm autors var spriest, ka skolēni uztraucas par Latvijas nākotni un par to, lai netiktu aizmirstas dažādas kultūrvērtības. Saistībā ar Kultūras kanonu 12.klašu skolēni ir iepazinuši arī jaunus, iepriekš nezināmus latviešu autoru darbus un citas kultūras vērtības. Taču respondentu atbildes liek domāt arī par to, ka ne visi darbi atspoguļo tieši Latvijas kultūrvērtības konkrētajā nozarē. Tieši tāpēc skolēni ir ieteikuši arī citas vērtības, kuras viņi pievienotu Latvijas Kultūras kanonam. Viņu ieteikumi par citām kultūrvērtībām, kuras būtu jāpievieno kanonam, ir ļoti dažādi, tomēr ir arī skolēni, kuri uzskata, ka Latvijas Kultūras kanons ir pilnvērtīgs vai nezina, ko vēlētos pievienot.
Secinājumi
1. Veicot darbu, autors secina, ka Latvijai ir nepieciešams savs Kultūras kanons, lai saglabātu latviešu tautai svarīgākās kultūras vērtības.
2. Darba autors secina, ka jēdzienam „kanons” ir vairākas nozīmes, taču pamatdoma – „vienots un stabils lietu kopums” ir attiecināms arī uz Latvijas Kultūras kanonu.
3. Autors secina, ka kanona vērtētāju grupā ir iekļauti tikai labi atpazīstami un erudīti cilvēki, savā nozarē. Kā arī kanona atlases kritēriji katrā nozarē ir bijuši atšķirīgi.
4. Pēc aptaujas veikšanas darba autors secina, ka lielāko atpazīstamību no Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām vērtībām ir ieguvuši Dziesmu svētki, no tiem daudz neatpaliek latviešu tradīcijas un Latvju dainas.
5. Izpētot Latvijas Kultūras kanonu autors secina, ka ne visas Latvijas Kultūras kanona vērtības ir plaši pazīstamas visiem latviešiem, tāpēc var teikt, ka autora izvirzītā hipotēze - Latvijas Kultūras kanonā iekļautie mākslas darbi ir Latvijas kultūrvērtības, taču ne visas Latvijas Kultūras kanonā iekļautās vērtības ir plaši pazīstamas un zināmas, ir apstiprinājusies.
…
