Kultūras jēdziens, tā būtība

Kultūra ir harmoniska un viendabīga tikai hegemoniskās situācijās: saskaņa tiek definēta publiski, bet it kā harmoniskās vides iekšienē ir pagrīdes pretestība (Latvijas iedzīvotāji, kas dodas uz Īriju, balso ar kājām un veido pagrīdi Latvijas valstij)
Tagad varam pārdefinēt kultūru atbilstoši 21.gs. globalizētajai sociālajai realitātei.
Kultūra ir veids, kā cilvēki, kuriem ir līdzīgas pozīcijas un resursi sociālajā telpā, iedzīvina savu uztveri, vērtējumus un uzvedību kopīgās dzīvesveida formās (pēc Vink, 2005).
Kultūras ir sarežģītas cilvēku prakses, kuras pārstāv un piešķir nozīmi noteiktām attiecībām, organizācijas formām, uzvedībai, un kuru iekšienē nemitīgi sacenšas konfliktējoši viedokļi un uzskati. Kultūras veido pastāvīgi dialogi ar citām kultūrām, dialogs ar citādo norit pašas kultūras ietvaros. (Benhabib, S., 2006)

Nobeigums
Izskaidrot kultūras jēdzienu vienā vārdā nav iespējams, laika gaitā radušies vairāki simti šī termina definīcijas - ja 19.-20.gs. mijā pastāvēja tikai 7 kultūras jēdziena definīcijas, tad 20.gs. 60 gados tika uzskaitītas 250 kultūras jēdziena definīcijas.
Kultūru neveido saskaitāmu priekšmetu kopums, tā ir cilvēka eksistences veids, kas izpaužas cilvēka radītajās lietās un attieksmē pret dažādiem kultūras elementiem.
Kultūra ietver sevī tehnoloģijas, mākslu, literatūru, mūziku, teātri, arhitektūru, zinātni, reliģiju, konkrētu sabiedrības grupu uzvedību un paradumus.
Kultūra ir veids, kā cilvēki dzīvo saskaņā ar saviem uzskatiem, valodu, vēsturi, kā cilvēki ģērbjas, veido attiecības ar dabu un līdzcilvēkiem.
…