Kultūras jēdziens ir plašs uz dažādi skaidrojams. Zinātniskajā literatūrā un mācību literatūrā tam ir dažādi skaidrojumi – īsāki un garāki, vienkāršāki un sarežģītāki, plašāki un dažos vārdos ietverti skaidrojumi. Par pareizo diez vai kādreiz pasaulē vienosies, jo katrā laika posmā pareizākā šķiet kāda cita definīcija un uz katru laika posmu arī var attiecināt citu definīciju. Tāpat katram, kas izstrādā jaunu definīciju, šķiet, ka tieši viņa definīcija ir visprecīzākā, vai arī visvienkāršākajos vārdos ietverta svarīgākā pamatinformācija, kas visprecīzāk raksturo šo jēdzienu.
Tradicionālākais un vienkāršākais skaidrojums, kas īpaši bija populārs padomju laikos, ir, ka kultūra ir cilvēka radīto materiālo un garīgo vērtību kopums.[6;10]
J.Veinbergs, izanalizējot kultūras jēdziena definīcijas un apkopojot viņaprāt nozīmīgāko un raksturīgāko, izveidojis šādu definīciju: “Kultūra ir vēsturiski un sociāli nosacīta, dažādos cilvēka darbības produktos iemiesota cilvēka attieksme pret dabu, sabiedrību un pašam pret sevi, attieksme, kas rosina cilvēku darboties, reglamentē un regulē cilvēka darbību visās viņa eksistences jomās un nodrošina sabiedrībai adaptācijas iespējas un spējas mainīgajā pasaulē.” [6;12]
Enciklopēdiskajā vārdnīcā kultūru skaidro šādi: “Cilvēka, sabiedrības radoša un pārveidojoša darbība un tās rezultāti, kuros apkopota un iemiesota vispārnozīmīga sabiedrības pieredze un kuri raksturo sabiedrības vai cilvēces vēsturisko attīstības pakāpi.” [2; 348]
Latviešu literārās valodas vārdnīca: “Kultūra – vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipa un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēka garīgās dzīves sfēra.” [4;476]
…
