Mūsdienās kultūras jēdzienu uzskata par vienu no vissarežģītākajiem humanitāro zinātņu jēdzieniem. Dažādos laika periodos, dažādi autori kultūru mēģinājuši skaidrot un definēt ļoti dažādos veidos. ‘Kultūra’ ir daudzpusīgs jēdziens, kuru katrs izprot savādāk un vienas noteiktas definīcijas laikam šim jēdzienam nav. Tam var dot vispārinātu skaidrojumu, taču katrs to vienalga izprot savādāk. Kultūra vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar cilvēku, jo cilvēks ir tas, kas to veidojis visos laikos un visos veidos. Kultūru kopj un kultivē cilvēks, un tā kā katrs mēs esam individualitāte, tad katram indivīdam kultūra ir ļoti individuāla un saprotama savādāk. Taču viens ir skaidrs - kultūra ir veidojusies mijiedarbībā ar cilvēka darbību; tie savstarpēji papildina viens otru – un tas var būt gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē.
Pirmo reizi vārds “Kultūra” tika lietots Romas oratora un filozofa Marka Tullija Cicerona grāmatā “Tuskulānas disputi”: “Filozofija ir prāta kultūra”.
‘Kultūras’ definēšanu, iespējams, apgrūtina vārda “kultūra” valodiskā izcelsme un vēsture. Eiropas valodās vārds “kultūra” ir cēlies no latīņu darbības vārda “cultura”, kas savukārt radies no latīņu darbības vārda “colere”. Latīņu vārds “colere” bija daudznozīmīgs – ar šo vārdu apzīmēja kultivēšanu, apdzīvošanu, aizgādniecību, attīstību, audzināšanu, izglītošanu, pielūgšanu. Angļu, franču un citās valodās vārds “cultura” sākotnēji apzīmēja attīstīšanu, kalpošanu, kultivēšanu, dzīvnieku un augu audzēšanu.…