Kultūras interpretācija socioloģijas teorijās

Kultūra ir simbolu, ideju un materiālu produktu krājums, kas nemitīgi paplašinās. Kultūra vienmēr ir saistīta ar kādu sociālu sistēmu, kas var būt gan visa sabiedrība, gan ģimene. Reizē ar sociālo struktūru, iedzīvotājiem un ekoloģiju kultūra ir viens no galvenajiem katras sociālas sistēmas elementiem.
Kultūrai ir gan materiālie, gan nemateriālie aspekti. Materiālā kultūra ietver visu, kas ir veidots, modelēts vai transformēts, kas ir kā daļa no kolektīvas sociālās dzīves – sākot ar ēdiena gatavošanu, līdz tērauda un kompjūteru ražošanai un ainavu glezniecībai. Nemateriālā kultūra ietver simbolus – no vārdiem līdz muzikāliem apzīmējumiem – tāpt arī idejas, kas veido un informē cilvēku dzīves attiecībā vienam pret otru, un sociālās sistēmas, kurās tie piedalās. Nozīmīgākās no tādām idejām ir attieksmes, uzskati, vērtības un normas.
Kultūra neattiecas uz to, ko cilvēki faktiski dara, bet uz kopīgajām idejām par to, ko tie dara un par materiālajiem objektiem, ko tie izmanto. Ēšana ar irbuļiem nevis ar sudrablietām vai rokām, piemēram, nav daļa no kultūras; tas ir kaut kas, ko cilvēki dara, kas padara kultūras ietekmi redzamu. Irbuļi paši par sevi, savukārt, ir daļa no kultūras. Daļa no kultūras ir arī kopējā ekspektācija, kas definē šo kā atbilstošāko vai gaidāmāko ēšanas veidu noteiktās sabiedrībās.
Atšķirība starp kultūru un to, ko mēs darām ir ļoti nozīmīga, jo kultūra savu spēku un autoritāti cilvēku dzīvēs iemanto no apziņas par to kā kaut ko ārēju, kā mistisku spēku, kas nosaka to, ko mēs faktiski darām.…