NOBEIGUMS
1. Globalizācija ir process, kurš pakāpeniski pieaugušos vēsturiskos apmēros ietekmē un veicina sadarbību starp dažādām kultūrām un civilizācijām, kuras veidojušās konkrētu teritoriālu robežu ietvaros uz konkrēta etnosa bāzes.
2. Globalizācija nozīmē arī kultūru mijiedarbību, pārņemšanu.
3. Cilvēce ir globālā „paātrinoša kulturālo izmaiņu periodā”, kuru dzen starptautiskās tirdzniecības paplašināšanās, masu mediji un, pats svarīgākais, cilvēku daudzuma uz planētas eksploziju, kā arī citi faktori.
4. Globalizācijas un internacionalizācijas procesi un to izraisītās problēmas ietekmē visas valstis un rada arī līdzīgus izaicinājumus kultūrpolitikai, tādējādi būtiski palielinās citu valstu pieredzes nozīme nacionālās kultūrpolitikas veidošanā.
5. Latvijai ir bagāts kultūras mantojums – gan materiālais, gan nemateriālais, kas ir arī starptautiski atzīts un novērtēts. Ir saglabāta lokālā daudzveidība un kultūras identitāte, nostiprinātas latviešu valodas pozīcijas.
6. Latvijā ir novecojis nacionālās identitātes konceptuālais ietvars, kas neļauj sabiedrībai pilnā mērā apzināties tās mantojuma bagātību un nacionālajai kultūrai uzplaukt visā tās izpausmju daudzveidībā. Nacionālā kultūra un identitāte ir sabiedrībā nepietiekami debatēti jautājumi.
7. Stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības.
8. Attīstīt un pilnvērtīgi izmantot kultūras potenciālu indivīdu izglītošanai visa mūža garumā, sekmējot uz humānām vērtībām balstītas zināšanu sabiedrības veidošanos.
9. Saglabāt un attīstīt latviešu valodas bagātību un tās izteiksmes daudzveidību kā nacionālās kultūras saziņas līdzekli.
…