Globalizācija ir nepārtraukta darbība, notikumu kopums, kas norisinās ne tikai valsts vai Eiropas līmenī, bet gan Globālā mērogā. Vieni to kritizē un dēvē par pasaules nelaimju cēloni, turpretī citi — slavina un uzskata par ideālu risinājumu vairākumam pasaules problēmu. Tiesa, daudziem varbūt šķiet, ka šīs debates neattiecas uz viņiem, un lielai daļai cilvēku ir tikai miglains priekšstats par to, kas tā kultūras globalizācija īsti ir. Tomēr, lai kāds būtu mūsu viedoklis, globalizācija jau tagad skar mūs visus, un nākotnē tā, domājams, ietekmēs mūs vēl vairāk. Latvijā, globalizācijas ietekmē, cilvēki baidās zaudēt darbu, tostarp arī tādēļ, ka uzņēmumos ienāk jaunas tehnoloģijas. Vēl vairāk cieš cilvēki, kuri jau kļuvuši par bezdarbniekiem, sevišķi - vecāki ļaudis. Valda bezcerība un perspektīvas trūkums. Atšķirībā no Zviedrijas, bezdarbniekiem nav garantijas, ka varēs pārkvalificēties atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un izdosies atrast darbu arī pusmūžā. Šī integrācijas procesa sekas ir skārušas visdažādākās jomas — ekonomiku, politiku, kultūru, apkārtējo vidi. Diemžēl reizēm šīs sekas ir negatīvas. Apvienoto Nāciju Organizācijas publicētajā ziņojumā Human Development Report 1999 sacīts: ”Cilvēki pasaulē tagad ir saistīti ciešākām, dziļākām un tiešākām saitēm nekā jebkad agrāk. Tas paver daudz iespēju un dod jaunu spēku gan pozitīvām, gan negatīvām tendencēm.” Tāpat kā daudziem citiem cilvēku sasniegumiem, globalizācijai ir kā gaišā, tā tumšā puse.…