Ikviens cilvēks pieder kādai noteiktai sociālai grupai, kam raksturīga sava kultūra, ticējumi, parašas, uzvedība.Indivīds savā dzīvē iegūst to kultūras mantojumu , ko manto no saviem senčiem. Cilvēks uzaug iemācīdamies ēšanas kultūru ,savstarpējo attiecību kultūru, iegūstot izglītību,apzinoties savu vietu ģimenē,sabiedrībā .Apkārtējo vidi var mainīt un atteikties no senču ierašām un ticējumiem .Cilvēks dzīves laikā var pievērsties kādai citai kultūrai un pievērsties tās tradīcijām pieņemot tās par savējām.
Cilvēkiem būtu vēlams izzināt savas saknes, censties nest tālāk iegūtās kultūras tradīcijas, ierašas, valodu ,dzimtenes piederību. Ideālā variantā cilvēki apzinoties savas tautas kultūru, prastu pieņemt un cienīt atšķirīgu kultūru pārstāvjus, iemācītos sadzīvot ar tiem. Cilvēki iemācītos cienīt cits citu, prastu uztvert atšķirīgo nevis ar naudu, bet ar sapratni.
Pārceļoties uz dzīvi no Bauskas rajona Īslīces pagasta uz Svitenes pagastu, autorei interesanti ir licies iepazīties ar pagasta vēsturi,kultūras tradīcijām un ierašām. Par ierosmi tam kalpoja arī skaistā pils un apkārt esošais parks, kā arī darbs Svitenes kultūras namā, kad ar tovisu bija tieša saskarsme.…