Tematam ir īpaša nozīme socioloģijas kursā. No vienas puses, kultūra būtiski ietekmē sociālo dzīvi, sociālos procesus, atsevišķu sociālo grupu un personību uzvedību. No otras puses – kultūra ir sarežģīta un daudzpusīga sociāla parādība. Tā ir socioloģisko pētījumu objekts. Dažādus aspektus šajā sociālajā fenomenā pēta kultūras mākslas, izglītības, zinātnes, reliģijas un citu nozaru socioloģija.[3.3.]
Kultūra var attīstīties tikai sabiedrībā, tomēr tā ir patstāvīgs sociālais institūts, kas nav identificējams nedz ar sabiedrību kopumā, nedz arī ar kādu šaurāku sociālo sistēmu.
Dažādu tautu kultūras nereti stipri atšķiras, jo atšķiras to dzīvesveids, tradīcijas un paražas.
Nacionālā kultūra sakņojas tautas mentalitātē un veido tai atbilstošu vērtību sistēmu. Tautas nevar dalīt kulturālās un nekulturālās, kā to savulaik darījuši vairāki ceļotāji, pamatojuši ar uzskatu, ka viņu pašu pārstāvētā kultūra ir augstāk attīstīta un var noderēt par etalonu. Šādu tendenci sauc par etnocentrismu, un tā izpaužas arī mūsdienās.[1.111.]
Etnocentrisms kultūras socioloģijā ir tendence par dažādu nāciju un etnisko grupu kultūrām spriest pēc tā, cik lielā mērā tās atbilst kādai reģionālai vai nacionālajai kultūrai, it kā būtu etalons. Par galēju šās tendences izpausmi uzskatāma nāciju un etnisko grupu dalīšana kulturālās un mazāk kulturālās un nekulturālās tautās.[4.89.]
Pēc pretējās pieejas, ko sauc par kultūrrelatīvismu, nacionālās kultūras iespējams saprast un novērtēt tikai visas kopsakarā.[1.111.]
Kultūrrelatīvisms ir dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti.…
