Lauksaimniecība un amatniecība
V gadsimts p.m.e. bija grieķu polisas lielākā pacēluma un grieķu kultūras augstākā uzplaukuma laiks.
Lauksaimniecība un amatnieciskā ražošana V gadsimtā p.m.e. salīdzinājumā ar iepriekšējo laikposmu bija mainījusies maz, jo arvien plašāk un plašāk izmantotais vergu darbs aizkavēja tehnikas pilnveidošanos. Tālāk attīstījās galvenokārt tās amatniecības nozares, kuras bija saistītas ar māksliniecisko jaunradi un kurās visvairāk lietoja brīvo darbu. Augstu līmeni sasniedza akmens, īpaši marmora plākšņu apstrāde, no kurām darināja pašu nozīmīgāko tempļu sienas. Sausais (t.i., bez javas) Sienu krāvums prasīja īpaši rūpīgu darbu. Ievērojami pilnveidojās bronzas statuju liešana un marmora skulptūru veidošana. V gadsimtam raksturīga hrīsoelefantīnas (zelta un ziloņkaula) tehnika. Šādā tehnikā darinātajām statujām bija sarežģīts koka karkass; tās ķermeņa daļas, kas attēloja kailu miesu, tika apliktas ar ciešu ar cieši citu citai piestrādātām ziloņkaula plāksnītēm; matus un apģērbu izkala no zelta plāksnītēm, acis izgatavoja no dārgakmeņiem. šādas statujas dažkārt bija desmit un vairāk metru augstas.
Ievērojama doma V gadsimtā p.m.e. bija mākslas amatniecībai- statuešu darināšanai no bronzas un terakotas. Izgatavoja arī bagātīgi rotātus sadzīves priekšmetus, akmens griezumus utt.
Pilsētbūvniecība un arhitektūra
Rekonstruētās un jaunās pilsētas ar savu dzīvojamo kvartālu regulāro plānojumu atšķīrās no vecajām, kas bija veidotas stihiski un haotiski apbūvētas. Kvartāli bija sadalīti ar taisnām ielām, kas krustojās taisnos leņķos. Tā bija plānota pēc Persiešu postījumiem atjaunotā Milēta un tad pat nodibinātā Olinta.
Ielas bija pašauras (4-7 m), parasti nebruģētas. Dažās pilsētās bija ierīkots ūdensvads (Olintā) vai kanalizācija (Akragantā). Kvartāliem plānā bija vairāk vai mazāk izstiepta taisnstūra veids.
V gadsimtā p.m.e. galvenais sabiedrisko celtņu tips tāpat kā agrāk bija templis. Gadsimta pirmajā pusē tika radītas ievērojamākas doriešu celtnes: svinīgi cēlie, monumetālie tempļi Dienviditālijā Poseidonas pilsētā (romiešu nosaukums- Pestuma) un Zeva templis Olimpijā. šie tempļi kļuva par doriešu periptera kanonisko tipu ar sešām kolonnām gala sienā, 13-14 kolonnām garensienā un trijdaļīgu iekštelpu, ko veidoja priekšnams – pronāoss, galvenā tipa nāoss, kurā atradās kulta statuja un pēdējā telpa – opistodams, kur glabājās tempļa piederumi.…