Kultūra
Latviešu kultūridentitāte veidojās un attīstījās nebūt ne izolēti, bet gan divu lielu kultūru, proti, vācu un krievu kultūras ietekmē, kura izpaudās atšķirīgi. Šīs kultūras netieši ietekmēja latviešu kultūru. Vācu kultūras laiks bija tiešs, bet vācieši to nespēja ieviest latviešu kultūrā, jo izveidojās kustības, kas pret to cīnījās un centās graut šo ietekmi no vācu kultūras puses, bet ir savi plusi, kuri gūti no vācu kultūras, tie ir, baltvācu autoru darbi, kuri rakstīja par Baltiju, kā arī tika plaši aprakstīta latviešu dzīve. Otra ietekme bija no krievu kultūras puses, bet tā bija īsa, jo latvieši nepieļāva nekādas iespējas no viņiem mācīties, jo latvieši tika pakļauti rupjai pārkrievošanai, no kuras viņiem nebija nekāda labuma. Tāpēc par kultūras tēviem varētu uzskatīt tieši baltvāciešus, jo tie bija autori, kuri centās iegūt izglītību citās valstīs, lai tā varētu palīdzēt veidot latviešu kultūru.
Jaunlatviešu kustība
19. gadsimta vidū, pateicoties ekonomiskajām pārmaiņām un dzimtbūšanas atcelšanai, notika straujāka izglītības un kultūras attīstība. Tika atvērtas vairākas pagastskolas un arī draudzes skolas. Jaunlatviešu kustība radās un pastāvēja 19. gadsimtā 50. – 60. gados. Tā bija latviešu progresīvās inteliģences kustība, kura galvenokārt cīnījās par latviešu nacionālās identitātes apzināšanās un sdaglabāšanu.1856. gadā, vienīgajā Baltijas guberņas augstskolā Tērbatā, mācījās deviņi latviešu studenti, tajā skaitā – K. Valdemārs, K. Barons, K. Alunāns. Ap viņiem tad arī veidojās šis kustība, kurā lielu ieguldījumu deva latviešu nacionālās pašapziņas veidošana. Jaunlatvieši rūpējas par tautas izglītību, kultūru un latviešu valodas attīstību. Reālajā dzīvē jaunlatvieši centās atrisināt galveno visas tautas kopīgo problēmu – atbrīvoties no vācu virskundzības. Lai to veiktu bija jāveic 3 galvenie uzdevumi:
• Jāizveido sava kultūra, kura būtu brīva no vācu muižnieku un garīdznieku ietekmes,
• Saimnieciski jākļūst neatkarīgiem,
• Jāiegūst juridiskā līdztiesība.
Tika uzsvērts, ka latviešiem ir jāmācās. Liels nopelns šajā jomā bija K. Valdemāram, jo viņš dibināja Ainažu jūras skolu.
Būtiskākais jaunlatviešu ieguldījums bija kultūras jomā – literatūrā valodniecība, teātra un tēlotāja māksla, folkloristikā un mūzikā.
Jaunlatviešu idejas tautā nestas ar tā laika preses izdevumiem – „Mājas Viesis”, „Sētu, Dabu, Pasauli” un ar laikraksta „Pēterburgas Avīze” starpniecību.
Nosaukums jaunlatvieši – pirmo reizi lieto vācu mācītājs G. Braše, kurš izlasot Jura Alunāna dzejoļu krājumu „Dziesmiņas”, saskata tā antifeodālo raksturu un autoram piedēvē jaunlatvieša vārdu ar to domājot nemiernieku, dumpinieku.
Dārzu, parku un kapu arhitektūra
Kanālmalā Kanālmalas apstādījumi veidojās 1650 gadā, pēc Rīgas cietokšņu vaļņu nojaukšanas. Gar grāvja malām tika izveidoti vairāki nocietināti bastioni ar lielgabaliem. Vēlāk periodā viena bastiona vietā uzcēla Nacionālo operu, bet uz otra izveidoja Bastejkalnu. Līdz ar vaļņu nojaukšanu pāri kanālam tika uzcelti pirmie patstāvīgie tilti pāri kanālam: Nikolaja (tagad Kr. Valdemāra iela), Aleksandra (Brīvības), Suvorova (K. Barona) ielās. Tiltus uzbūvēja izmantojot nocietinājuma vaļņu materiālus un tie tika pabeigti 1858. gadā. Pirmos apstādījumus no K. Valdemāra ielas līdz K. Barona ielai ierīkoja pēc kāda Lībekas inženiera skices. 1859. gadā Bastejkalnā ierīkoja pirmos apstādījumus, bet pēc gada uzcēla paviljonu. 1887. gadā apstādījumu ierīkošana tika pabeigta un kalna galā tika uzbūvēta Vīnes kafejnīca.
1881. gadā apstādījumus ierīko pie nacionālās operas, kura uzcelta 1863. gadā. Pēc gada operā izceļas ugunsgrēks, un apstādījumi aiziet bojā, bet jau 1888. gadā Kufalta vadībā apstādījumi tika atjaunoti. 1887. gadā uzstādīja strūklaku, kura pēc 1986. gada atjaunošanas lieliski rotā kanālmalas apstādījumus. 1898. gadā pēc Kufalta projekta ierīkoja akmens krāvumus, ar nelielām kaskādēm un ūdenskritumiem rotātus strautiņus.
…
