Secinājumi
Izvērtējot mana darba teorētiskajā daļā rakstīto un analizējot intervijās sniegtās atbildes (skat. pielikumā) secinu:
1. Neskatoties uz pastāvošajām cenzūrām, kultūra un sports Padomju Latvijā bija augsti attīstīts, par to liecina sasniegumi dažādās kultūras jomās, kā arī tautas pozitīvā attieksme, jo sports un kultūra bija šī laika spilgtākās iezīmes.
2. Literatūrā vienlīdz slavena bija gan proza, gan dzeja. Literatūra bija plaši izplatīta, jo tauta centās starp teksta rindām atrast kaut ko sirdi veldzējošu. Sveni bija tādi literāti kā O. Vācietis, V. Kalniņš, V. Lācis, L. Brīdaka, Z. Ērgle, D. Zigmonte, I. Ziedonis, M. Čaklais, R. Ezera, A. Sakse, I. Gremzde, Ā. Elksne u.c., kā arī dramaturgi P. Putniņš, G. Priede u.c.
3. Tā kā kara laikā daudzas ēkas tika nopostītas, uzsāka būvēt jaunas ēkas, kuru izskatā galvenā iezīme bija gigantomānija. Privātmāju celtniecībā izcēlās tā saucamās „Līvānu mājiņas”, kas gluži tāpat kā daudzdzīvokļu nami ārēji vai pat arī iekšēji bija vienādas. Savdabīgākās un ievērojamākās celtnes bija TV un Radio centrs, VEF Kultūras pils, Vanšu un Salu tilts, viesnīca „Latvija”, Dailes teātris, Rīgas Doma baznīca, Dziesmu svētku estrāde, Sporta pils, Gaiļezera slimnīcas komplekss, Kongresu nams u.c.
4. Kino un teātrī cilvēku dzīve tika atspoguļota zemtekstos. Izrādes un filmas guva lielu popularitāti un tika bieži apmeklētas. Cilvēki to uztvēra vairāk kā labu izklaides iespēju, lai atpūstos no ikdienas.
5. Populārākās un apmeklētākās teātra izrādes bija „Skroderdienas Silmačos”, „Princis un ubaga zēns”, „Pērs Gints”, „Šerloks Holms”, „Jāzeps un viņa brāļi”, „Maija un Paija”, „”Pepija Garzeķe”, „Karlsons”, „Hamilkēra kungs”, „Naktssargs un veļasmazgātāja”, „Aivaru gaidot”, „Mērnieku laiki” u.c. Izplatītākās un skatītākās kinofilmas bija „Vella kalpi”, „Limuzīns Jāņu nakts krāsās”, „Teātris”, „Ezera sonāte”, „Zvejnieka dēls”, „Mans draugs nenopietns cilvēks”, „Dienesta romāns”, „Pūt, vējiņi”, „Dullās Paulīnes dēļ”, „Ceplis”, „Ilgais ceļš kāpās”, „Salna pavasarī”, „Purva bridējs” u.c.
6. Mūzikai padomju laikā bija nozīmīga loma. Kā vien no tā apliecinājumiem ir Dziesmu svētku tradīcijas. Cilvēki uzskata, ka tie vienoja tautu un cēla tās nacionālo pašapziņu. Šajos svētkos sabrauca kori un dejotāji no visas Latvijas, lai vienotos kopīgā dziedāšana un dejošanā.
7. Mūzikā bija ļoti izplatīts gan klasiskās mūzikas žanrs, gan estrādes mūzikas žanrs. Bija tādi ievērojami mākslinieki kā R. Pauls, I. Kalniņš, V. Lapčenoks, Ž. Siksna, A. Žilinskis, A. Zaķis, N. Bumbiere, O. Grīnbergs, M. Vilcāne, Z. Liepiņš, P. Plakidis, P. Vasks, J. Ivanovs, E. Zveja, A. Lihtenbergs, M. Zariņš, K. Zābers, Ā. Skulte, P. Barisons, E. Melngailis, L. Vīgners u.c., kā arī kamerkoris „Ave Sol” un grupas „Modo”, „Eolika” un „Credo”.
…
