Jēdziens „civilizācija” ir cēlies no latīņu vārda „cīvīlis”, kas nozīmē pilsoņa, pilsoņu, valsts, sabiedrisks. Vispārpieņemts šī jēdziena skaidrojums nav. Ir tikai dažādas versijas, kas ļauj paskaidrot, kas īsti slēpjas zem šī jēdziena. Uzdevumu grūtāku padara jēdziena ielaušanās cilvēku ikdienā, kā arī dažādā izpratne par to.
Jēdzienu „civilizācija” varētu skaidrot kā augsti attīstītu sabiedrību ar strukturētu darba dalīšanu, kas balstās uz saprātu, pārvaldes sistēmu u.c. civilizācijas jau bija veidojušās no seniem laikiem, kur katram ir savi pienākumi. Terminam ir cieša saistība ar kultūras jēdzienu, jo civilizācija rodas no kultūras.
Tātad civilizācijas jēdziens galvenokārt raksturo sabiedrības kultūrvēsturisko un tipoloģisko kopību.
Civilizācijas jēdziens pieder transcendentālo, filozofisko, metafisko jēdzienu klasei.
Vēsturiski šo jēdzienu lietoja divos gadījumos:
1. apzīmējot sabiedrības attīstības procesu, kad sabiedrība no sava pirmatnējā stāvokļa virzās uz augstākiem sasniegumiem.
Šajā gadījumā jēdziens apzīmē noteiktu stadiju, attīstības pakāpi. Cienījama sabiedrība ir tā, kura sasniegusi augstus rādītājus savā attīstības gaitā, tādējādi jēdziens sniedz morālo vērtējumu.
2. lai fiksētu noteiktu sabiedrības un kultūras organizācijas tipu jeb civilizāciju. Šajā lietojumā tiek fiksēta civilizāciju daudzveidība. Šajā gadījumā varam konstatēt, ka pastāv ebreju, grieķu, krievu utt. Civilizācijas kā atsevišķas sabiedrības un kultūras organizācijas tipi.
Jēdziens savu popularitāti sasniedz 18. gs, kad notiek franču apgaismotāju darbība. Ar gandrīz vienādu nozīmi, kas apzīmē sabiedrības centienus sasniegt augstu stāvokli pretstatā barbarismam, parādās franču „civilisation” un angļu „civilization”.
…