Pirmajos Latvijas brīvvalsts gados, kultūra attīstījās ļoti straujā līmenī un par spīti visiem postījumiem, kas bija skāruši Latviju, tā neapstājās, cīnījās un galu galā panāca neatkarību. Protams, ar Latvijas valsts parādīšanos, pasaule mums pievērsa milzīgu uzmanību un citas lielvalstis patiešām bija ieinteresētas vērot, kā mēs attīstīsimies, nostabilizēsim ekonomisko situāciju valstī un ‘radīsim’ Latviju kā neatkarīgi pastāvošu valsti.
Protams, šajā laikā atdzima mūsu tautas pagātnes vērtības, jaunieši, dzejnieki un rakstnieki arvien vairāk interesējās par latviešu tautas pagātni, tādā veidā izdodot aizvien vairāk dzejoļu krājumus, literatūras darbus, no šiem literatūras darbiem ietekmējās pirmie kino filmu režisori, kuri laida klajā mūsu, pašu latviešu veidotās kino filmas, kuras uzskatāmas par ievērojamu latviešu kino klasiku mūsdienās. Aiz kino sekoja, teātris, kurā arī dzima pirmie ievērības cienīgie aktieri un iestudējumi, nē, principā vispār tika celti daudz vairāk teātri nekā jau pastāvēja, jo kara laikā daudzi tika nopostīti vai izdemolēti. Tēlniekiem dzima idejas, tādā veidā spējot radīt skulptūras, pieminekļus, memoriālas statujas par godu sabiedrībā ietekmīgiem cilvēkiem, kā arī vienkārši izdaiļot pilsētu un tās ēku krāšņumu. Jāpiemin, ka Latvija tajā laikā ļoti strauji attīstījās un pat bijām pasaules tehnoloģiju un zinātņu attīstības sarakstā. Nevaram aizmirst arī par Latvijas sasniegumiem globālā mērogā – veiksmīgie panākumi sportā, starptautiski atdzīti literāri darbi, veiksmīgie panākumi mākslā un sekmīgie panākumi mūzikas jomā.
Referātā esmu apkopojis galveno kultūras novirzienu panākumus un aprakstus, un kādu iespaidu tie atstājuši uz mūsdienu dzīvi. Kopsummā varu teikt, ka arī tagad mūsu valsts būtu bijusi ļoti augstā dzīves un kultūras līmenī, ja mūsu neatkarība būtu saglabājusies arī pēc 1940. gada. Nebaidīšos teikt, ka mēs būtu, iespējams, tik pat augstā līmenī, kā Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija, Francija un citas augsti attīstītas Eiropas valstis.…
