Ievads.
Latviešu profesionālā kultūra lielā mērā radās un nostiprinājās modernisma idejiskajā un poētiskajā atmosfērā, kuru visdziļāk izjuta tēlotājas mākslas pārstāvji. Viņi studēja Pēterburgā, Maskavā, Rietumeiropā, jo viņu izglītībā parasti ietilpa ārzemju ceļojumi, tā paverot iespēju vienlaicīgi sekot visam jaunajam un to iepazīt no pirmavotiem. Tas viss sekmēja pasaules skatījuma plašumu, uzskatu brīvību un neatkarību, tādēļ arī šā posma latviešu tēlotājas mākslai nav raksturīga provinciāli nacionāla šaurība un pašapmierinātība.
Arhitektūra.
Gadsimta sākuma straujo būvniecības tempu Latvijas brīvvalsts laikā ļ sasniegt neizdevās, tomēr dzīve prasīja jaunas, ērtas biroja telpas, nelielus, komfortablus dzīvokļus, un šo tradīciju savā ziņā jau aizsāka jūgendstils, bet laiki un arhitektūras stili bija jau mainījušies. Tagad dominēja neoeklektisms un funkcionālisms. Eižens Laube (1880-1967) bija latviešu arhitekts, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā. Rīgā ir vairāk nekā 200 Laubes projektētu namu. Savām celtnēm Laube izmantoja dabiskus materiālus - dažādas krāsas ķieģeļus, vietējās akmens šķirnes, metālu, koku. Laubes namu rotājumiem raksturīgs ziedu un ģeometriski motīvi, neparastas erkera formas ar rievotām piltuvveida pamatnēm un smailiem noslēgumiem, celtnes parasti vērstas uz augšu, izteiktas vertikālās formas. Eižena Laubes, pirmā viņa neoklasicisma celtne bija Latviešu biedrības nams Merķela ielā 13 (1909, kopā ar E. Poli, piebūve 1935). Latvijas brīvvalsts laikā pēc E. Laubes projekta celtas vairākas dzīvojamās ēkas, Rīgas pils ieguva Trīsvzvaigžņu torni, 20.gs. 30. g. tika uzceltu Ķemeru viesnīca. E. Laube ir vairāku rakstu par arhitektūru autors: 'Krāsu un formu loģika" (1921), "Arhitektūras izpratne" (1030). 20. gs. 30. g. tika uzceltas vairākas nozīmīgas celtnes neocklektiskā stilā: Armijas ekonomiskais veikals (tagad - universālveikals "Centrs", arh. A. Galindoms, 1936 -1938), Tiesu pils (tagad - Ministru kabineta ēka, arh. F. Skujinš, 1936 –1938), Kara muzejs (arh. A. Galindoms, 1937 - 1939).
Pēc arhitektu I. Blankenberga un P. Kundzina projektiem tika celtas vairākas skolu ēkas Mellužos, Dobelē, Smiltenē, Rucavā, Zilupē u. c., kurās izpaudās funkcionālisma vietējās nianses.
…
