Kultivācijas teorija

Ievads
Kultivācijas Teoriju 1976. gadā izstrādājis ungāru izcelsmes teorētiķis Džordžs Gerbners, kurš uzsāka pētījumus 1960-os gados, ar mērķi noskaidrot, vai un kā televīzijas skatīšanās ietekmē skatītāju priekšstatus par ikdienas dzīvi.
Teorija vistiešāk saistīta ar televīziju, kas 20. gadsimta otrajā pusē un mūsdienās ir ieņēmusi plašu auditorijas atsaucību. Kultivācijas teorija tieši saistās ar to, cik daudz laika auditorijas locekļi ir gatavi veltīt televīzijai. Vienkāršiem vārdiem izsakoties, kultivācijas teorija apgalvo, ka jo vairāk cilvēks tiek pakļauts mediju ziņotajai informācijai, jo lielāka iespēja, ka cilvēks šo informāciju pieņems kā patiesību. Kultivācijas teoriju galvenokārt izmanto, lai apzinātos televīzijas problemātiku – plašās ietekmes iespējas, kas pārsvarā gadījumu tomēr ir negatīvas. Tai pašā laikā daudzas organizācijas var plānot savas kampaņas, ievērojot dažādus nosacījumus, kas ietverti kultivācijas teorijā kā ietekmējošie faktori.

Kultivācijas teorija
Kopš 1967.gada Gerbners un viņa kolēģi sāka pētīt dienas un vakara televīzijas pārraides. Pārraižu satura analīze no kultivācijas teorijas mēģināja raksturot TV pasauli. Viņi noskaidroja, ka ne tikai vardarbība ietekmē skatītājus, bet arī televīzija akcentē atšķirības starp vīriešiem un sievietēm. Dž.Gerbnera pētījuma galvenā hipotēze – televīzijas skatīšanās pakāpeniski noved pie tādu sociālās pasaules uzskatu pārņemšanas, kas veido stereotipizētu, deformētu un ļoti selektīvu realitātes skatījumu, kādu to sistemātiski ataino televīzijas raidījumi un ziņas.

…