K.Ulmaņa un G.Bražes vārdnīcas un tā laika Eiropas leksikogrāfija

1875. g. Liepājā izdota vācu mācītāja G. Bražes sagatavotā latviski vāciskā ar 4000 un vāciski latviskā vārdnīca ar 8000 vārdiem. Grāmata līdzīgi XVII un XVIII gs. vācu mācītāju sastādītajām vārdnīcām domāta vāciešiem – Latviešu valodas nepratējiem, kā norāda jau vācu valodā rakstītais tituls - Allererte Anleitung zum Gebrauch der lettichen Sprache fur Deutche von G. Brache. Atzīstot par vāciešiem vieglāk lasāmu un latviski pareizāku līdzskaņu dubultojumu rakstību latviešu vārdos, Braže to savā vārdnīcā atkal atjauno. Bražes vārdnīca daudzo paralēlformu un kļūdu dēļ nevarēja noderēt ne praktiskiem, ne zinātniskiem nolūkiem. Sastopamas kļūdas vārdu izrakstījumos no iepriekšējām vārdnīcām, piemēram, Langes un pēc tā Ulmaņa minēto vārdu atmeteklis rakstot atmesteklis. Bet Braže ir centies latvisko vārdu krājumu pavairot ar vecākajās vārdnīcas sastopamiem ģermānismiem, piemēram, gezanteris, špeišāle. Ulmaņa vārdnīcā minētos aizguvumus štāte, štātīgs, štimmēt, štuks, štuka, štukmeistaris Braže papildina vēl ar citiem atvasinājumiem štukatnieks, štukelnieks, štukuotājs, štuku meistars, štukuot.…