Katrai Kuldīgas vēsturiskajai kapsētai bijusi sava kapliča. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena no seno kapu būvēm - Sv. Pētera kapličas zvanu tornis. Tas atrodas Kuldīgas pilsētas centrā, Pētera ielas 3. nama pagalmā.
Vēl 2004. gadā tas bija viens no 100 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - VKPAI) uzskaitītajiem apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā. Koka konstrukciju stāvoklis liecināja, ka steidzami bija nepieciešama restaurācija, bet apkārtējā vide prasīja sakopšanu un zvanu torņa pienācīgu eksponēšanu.1
Šī gada 16. septembrī pēc konservācijas – restaurācijas un apkārtnes labiekārtošanas darbiem oficiāli tika atklāts zvanu tornis.2
Referāta mērķis ir izpētīt un izvērtēt Kuldīgas Sv. Pētera kapličas zvanu torņa restaurācijas darbus.
Darba uzdevumi:
1.atrast, piefiksēt un izanalizēt vēstures avotos un literatūrā pieejamo informāciju par Sv. Pētera kapličas zvanu torņa vēsturi, pārbūvēm un remontdarbiem;
2.sniegt ieskatu zvanu torņa restaurācijas projektā;
3.kritiski izvērtēt paveiktos restaurācijas darbus;
4.fotogrāfijās iemūžināt restaurēto objektu.
Kuldīgas Sv. Pētera kapličas zvanu tornis būvēts 18. gs. II pusē – VKPAI PDC lietā minēti divi dažādi celtniecības gadi – 1782. g. un 1783. g. Šie abi gadskaitļi ir arī iegravēti torņa restaurētajā metāla vējrādītājā.
Zvanu tornis atrodas bijušās Pētera kapsētas teritorijā. Pati kapsēta tur atradusies jau ordeņa laikos –, domājams, kopš 14. gs.1 Pirmo reizi tā minēta ordeņa mestra Gosvina fon Henikes 1355. gada 28. aprīļa rakstā, kurā viņš nosaka pilsētas teritorijas robežas, kas noteikta pa ceļu gar kapsētu.2 Iespējams, ka pie kapsētas atradusies arī Sv. Pētera baznīca, kas dokumentos minēta jau 1252. g. un 1355. g.
Zvanu tornis savām sākotnējām funkcijām izmantots līdz pat kapsētas slēgšanai 19. gs. I pusē, kad bijušās kapsētas teritorijā uzbūvēja pirmo celtni – nabagmāju. Pēc kapu likvidēšanas tornis izmantots kā noliktava.…
