Neskatoties uz oficiāliem aizliegumiem, daudzviet un jo īpaši pavasaros tiek dedzināta iepriekš nenokoptā zāle – kūla. Lai gan presē, radio un televīzijā tiek runāts par to, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, katru gadu ne tikai kūlas, bet rudeņos arī salmu un nezāļu dedzināšana tīrumos vēršas plašumā, sasniedzot agrāk nepieredzēti lielus apjomus.
Balsoties uz šo izteikumu un redzamo aktualitāti, šī referāta mērķis ir parādīt, kādu postu nodara šī sabiedrības aktivitāte – kūlas dedzināšana pilsētās un īpaši laukos. Tāpēc arī ilustrācijai tiks izmantoti dažādu mediju resursi, lai izprastu aktualitātes nozīmi un to, kā kūlas dedzināšana ar katru stundu, dienu izplešas un rada arvien jaunus postījumus.
Kūlas dedzināšana no ekoloģijas viedokļa ietekmē visu apkārtējo vidi, tas ir , augsni, dzīvo dabu un arī cilvēku. Šī negatīvā ietekme nav īslaicīga. Kūlas dedzināšana cilvēku un dabu ietekmē ilglaicīgā laika posmā. Jāņem vērā, ka uguns iznīcina visu dzīvo, nesaudzējot ne vienu, pat ne pašus kūlas dedzinātājus un viņa īpašumus.
Apskatot problēmu, ir jāmeklē arī veidi, kā to ierobežot, atrisināt. Šinī gadījumā svarīga ir valsts funkcija, izstrādājot dažādus noteikumus, likumus un to grozījumus par labu tam, lai problēma tiktu, ja ne atrisināta, tad vismaz risināta. Ļoti būtisks moments ir arī cilvēku informēšana, izglītošana un kūlas dedzināšanas situācijas nopietnības izprašana sabiedrībā.
1. Augu atlieku sadegšana kopā ar virszemes slānī esošajiem kukaiņiem, citām dzīvām būtnēm, var izraisīt retu augu sugu izzušanu.
2. Izraisās sekundārie ugunsgrēki, kā:
2.1. Uguns frontei izplatoties, nereti nodeg ēkas un būves.
2.2. Izraisās meža ugunsgrēks, īpaši skuju kokos.
2.3. Tiek bojāta koku miza, kas ir viens no koku bojāejas cēloņiem.
3. Nereti iet bojā dzīvnieki, putni, to mazuļi, kā arī pat cilvēki.…