Kukuļošanas kvalifikācijas problēmas

Kopsavilkums
1. Lai nosķirtu kukuļa piesavināšanos no krāpšanas, būtu nepieciešams pilnveidot KL 321.pantā ietvertā noziedzīga nodarījuma sastāvu, ietverot norādi arī uz krāpšanas elementu, kas piemīt šim nodarījumam.
2. Būtu vērtējams arī ietvert Krimināllikumā iespēju atbrīvot no kriminālatbildības arī komerciālās uzpirkšanas gadījumā, kā arī tad, ja labums dots valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, ja labuma piedāvātājs, devējs, starpnieks vai atbalstītājs labprātīgi paziņojis par notikušo
3. Nepieciešams veikt grozījumus Krimināllikumā, lai nodalītu darbības, par kurām tiek saņemts kukulis, jo, kaut gan kukuļņnemšana ir noziedzīgs nodarīijums, kas diskreditē valsts varu un kaitē pārvaldības kārtībai, tomēr kukuļa pieņemšana, lai veiktu nelikumīgas darbības, ir ar lielāku bīstamības pakāpi nekā kukuļa pienemšana likumīgu darbību veikšanai, izmantojot savu dienesta stavokli.
4. Krimināllikuma 324.pantā ir paredzēta iespēja tikt atbrīvotam no kriminālatbildības par kukuļdošanu - kukuļdevējam, starpniekam, atbalstītējam, ja tie pēc noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas labprātīgi paziņo par notikušo. Bet kukuļdevēju var atbrivot arī tajā situācijā, ja no viņa kukulis ticis izspiests. Lai doto normu nevarētu izmantot savtīgos nolūkos, butu jāparedz arī atbildība par kukuļdošanas inscenēšanu.
5. Valsts amatpersona kukuli saņem par kādu darbību izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, tāpēc kukuļa saņemšana, ja valsts amatpersona neizdara vēl citas darbības, kas veido patstāvīga noziedzīga nodarījuma pazīmes, kvalificējama tikai saskaņā ar KL 320.pantu.
…