Studiju darba mērķis ir pēc iespējas plašāk izprast to parādību, ar kuru mēdzam saprast kukuļdošanu. Tā kā temats ir samērā plašs, autors nepretendē uz tā izsmeļošu izklāstu, bet savu iespēju robežās cenšas atspoguļot kukuļdošanas krimināltiesiskā regulējuma vēsturisko attīstību Latvijā un Eiropā un sniedz priekšlikumus situācijas uzlabošanai.
Šādu studiju darba tematu izvēlējos tāpēc, ka kukuļdošana ir īpaši aktuāla problēma Latvijā, jo to pierāda gan starptautisko ekspertu atzinumi, gan pašmāju socioloģiskās aptaujas.
Kukuļdošanas apkarošana manuprāt iepriekšējos gados ir atstāta pašplūsmā. Tiesībaizsardzības iestādes lielāku uzmanību velta kukuļņemšanas apkarošanai, tas atspoguļojās statistikas datos, taču autoraprāt lielāku uzmanību vajadzētu pievērst kukuļdošanas apkarošanai, jo korupcijas apkarošana ir komplekss pasākums, un pastiprināta kādas vienas noziedzīgas darbības apkarošana atstājot novārtā citu, rezultātus nedos.
Otra tendence ir ka visvairāk kukuļņēmēji tiek pieķerti sfērās, kuru darbiniekiem būtu jānodrošina likumības un valsts ekonomisko interešu ievērošanā- tātad zināmā mērā šiem darbiniekiem ir arī iespējas vieglāk novērst kukuļošanas darbības, taču tas netiek darīts pietiekoša apmērā, jo darbinieki iespējams nejūt īpašu stimulu ziņot par kukuļdošanas gadījumiem. …