Jūrlietas un kuģošanas drošība ir viena no starptautiski visplašāk regulētajām nozarēm. Gadu no gada pieaugot kuģu satiksmes intensitātei, ir tendence pieaugt arī starptautisko instrumentu skaitam, kuri ir saistoši jūras valstīm un kuru uzdevums ir nodrošināt drošu kuģu satiksmi un jūras vides un piekrastes aizsardzību.
Latvijai, kura ir pazīstama kā jūras valsts ar vairāk kā 500 km garu jūras robežu, 10 ostām, gar kuras piekrasti notiek intensīva kuģu satiksme (vidēji Baltijas jūrā vienlaikus kuģo ap 2000 kuģu – sākot ar mazajiem zvejas kuģiem un beidzot ar lielajiem tankkuģiem) ir svarīgi ieviest starptautiskos instrumentus jūrlietās, tas ir, starptautiskos līgumus un standartus jūras drošības, jūras piesārņošanas novēršanas un jūras satiksmes efektivitātes nodrošināšanas jomās.1Starptautiski noteiktās prasības ir attiecināmas uz kuģi, kuģa personālu, kravu, navigāciju, kā arī cilvēku drošību uz jūras un drošību ostās.
Minētās tēmas aktualitāti nosaka pēdējo gadu laikā notikušie jūras negadījumi, kopš 2000.gada kuģu avāriju skaits Baltijas jūrā ir vairāk nekā dubultojies. Visbiežāk avārijās iesaistīti bija kravas kuģi (60%), tankkuģi (15%) un pasažieru kuģi (12%), kas nereti kļuva par iemeslu cilvēku un kuģu bojā ejai, kā arī nopietnām ekoloģiskām katastrofām. Jūras transportam ir tieša ietekme uz jūras vidi, kas izpaužas kā naftas, tās produktu un kuģu radīto notekūdeņu neatļautas noplūdes, kā arī ieceļotāju sugu ievešana ar kuģu balasta ūdeņiem, kuģu avāriju izraisītās naftas un bīstamo ķīmisko vielu noplūdes. Pēdējos gados Baltijas jūras reģionā uzcelti vairāki naftas termināli, kas palielinājis naftas pārvadājumu ar kuģiem intensitāti un līdz ar to arī paaugstinātu avāriju risku.
Latvijas jurisdikcijā atrodas teritoriālā jūra 12 jūras jūdžu platumā un ekskluzīvā ekonomiskā zona un kontinentālais šelfs 28 tūkstoši km2 platībā. Tomēr attiecībā uz vides kvalitāti Baltijas jūrā nepastāv nacionālās robežas, un visas reģiona valstis ir kopīgi atbildīgas par jūras aizsardzību. Latvijas Republikas jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos uzdevumus veic, un ostās darbojas vairākas institūcijas (Valsts robežsardze, Nacionālie bruņotie spēki, Jūras administrācija, Jūras vides pārvalde u.c.), kuru darbību reglamentē atsevišķi likumdošanas akti. Tajos šo institūciju savstarpējās sadarbības jautājumi noteikti ļoti vispārēji, kā rezultātā nav vienotas un saskaņotas politikas, un ir pazemināta darbības efektivitāte kopumā, pietrūkst racionālas personāla un materiālo vērtību resursu izmantošanas. …
