2. Kuģa iespējas kuģojot vētras laikā
Mūsdienu kuģiem ir liela korpusa izturība un labas jūras spējas. tomēr kuģošana vētras apstākļos joprojām ir smags uzdevums, kas pieprasa no kuģa ekipāžas un jo īpaši no kuģu vadītāja zināšanas, pieredzi un izpratni par visu veidu vētras apstākļu ietekmi uz kuģi.
Galvenie faktori, kas iedarbojas uz kuģi šādos apstākļos ir vējš un viļņošanās. vējš lielāku iespaidu atstāj uz kuģi ar lielu virsūdens laukumu, izteiktu virsbūvi un mazu iegrimi, kā arī izsauc dreifu un rada sānsveri. tas palielina pretestību un pasliktina vadāmību, kuģis sliktāk klausa stūrei. Vēja iedarbības dēļ radītā sānsvere nav bīstama nokrautam kuģim. Dreifs var būt bīstams, ja kuģošana notiek krasta, rifu u. c. bīstamību tuvumā, īpaši ja tie atrodas zemvēja pusē.
Vislielāko bīstamību vētras laikā kuģim rada viļņošanās, izsaucot šūpošanos, korpusa nospriegojumu un viļņu triecienus. spēcīga sūpošanās, it īpaši sāniskā, rada lielas dinamiskās slodzes uz kuģa korpusu un mehānismiem. Rezultātā kuģim var rasties plaisas apšuvē un klājā. sūpošanās rezultātā radušies inercionālie spēki var būt par iemeslu kuģa mehānismu un ierīču pamatu, kā arī kravas patvaļīgai pārvietošanai. Sūpošanās un viļņu triecieni tāpat pasliktina kuģa vadāmību un kursa noturēšanai nepieciešama stūres pārlikšana par lielāku leņķi.
Īpaši svarīga ir kravas iekraušana, jo nepareizs kravas izvietojums un neprasmīga kuģa vadīšana var novest pie kuģa apgāšanās.
Kuģim esot viļņa virsotnē, kuģa pakaļgals periodiski paceļas, atsedzot dzenskrūbi, kas rada galvenā dzinēja nevienmērīgu slodzi.
Pie spējas vēja pieņemšanās spēkā un viļņošanās palielināšanās rezultātā var pienākt brīdis, kas kuģis pārstāj klausīt stūrei uz zaudē vadāmību.
Kuģim esot balsatā šūpošanās uz to atstāj lielāku iespaidu, nekā uz nokrautu. Īpaši bīstami šajā gadījumā ir pretīmnākošie viļņi. Triecoties pret paceltu kuģa priekšgalu, tie rada spēcīgu vibrāciju.
…
