Kuģa "Beverīna" avārija. Rāmējumu izvēle portālā diena.lv un laikrakstā "Kurzemes Vārds"

2008. gada 2. decembra vakarā netālu no Liepājas ostas jūrā nogrima Liepājas zvejas kuģis „Beverīna”. Šis notikums ātri ieguva plašu rezonansi visā Latvijā un dažādi viedokļi un jauni fakti par šo traģēdiju publiskajā telpā parādījās vai ik dienu mēneša garumā.
Šī avārija neapšaubāmi ir ļoti nozīmīgs notikums visas valsts mērogā, tomēr šķiet, ka vēl jo lielāka nozīme tam ir tieši Liepājas pilsētas un novada dzīvē. Tādēļ, manuprāt, ir interesanti novērtēt šīs tēmas atspoguļojumu Liepājas pilsētas un novada laikrakstā „Kurzemes Vārds” un salīdzināt to ar nacionāla mēroga medija – laikraksta „Diena” interneta versijas diena.lv – atspoguļojumu. Jāpiemin, ka, arī apskatot laikrakstu „Kurzemes Vārds”, izmantota elektroniskā versija – www.kurzemes-vards.lv, taču šajā portālā atšķirībā no diena.lv tiek vienīgi pārpublicēti drukātā laikraksta raksti.
Darba uzdevuma izpildei izvēlējos analizēt minēto mediju rakstu rāmējumus, jo, manuprāt, tieši rāmējums vislabāk parāda to, kādas nozīmes medijs piešķir konkrētiem notikumiem.
Analīzes problēma
Masu mediji veido un iespaido sabiedrības viedokli par visdažādākajiem jautājumiem, un, lai arī ikvienam ir tiesības uz savu personīgo viedokli, tomēr visbiežāk tas tiek pārņemts no medijiem. Tas nozīmē, ka auditorijas attieksme pret kādu notikumu un tam piešķirtās nozīmes sabiedrībā lielā mērā ir atkarīgas no medija, ko tā patērē. To apstiprina arī komunikācijas procesu pētnieki: „Veids, kādā izvēles tiek prezentētas cilvēkiem (no mediju un citu aktoru puses), – veids, kādā izvēles ir rāmētas, – ietekmē konkrēto izvēļu izdarīšanas iespējamību sabiedrībā.”1
Taču pastāv kāds paradokss – lai arī mediji lielā mērā nosaka sabiedrības dienas kārtību un ietekmē tās viedokļus, tomēr arī mediju saturu lielā mērā iespaido auditorijas ekspektācijas, proti – jo svarīgāks kāds notikums konkrēta medija auditorijai, jo nozīmīgāks ir tā atspoguļojums medijā.…