Kūdra ir veidojusies no nogulumiem. Tās sastāvā ir 50% dažādu augu atliekas, kurām ir atšķirīgas sadalīšanās pakāpes. Kūdras purvus iedala trijos tipos – augstie jeb sūnu tipa, pārejas un zemie jeb tipa kūdra. Šo iedalījumu veic skatoties no kūdras veidošanās apstākļiem.
Kūdra uzkrājas purvos, kas ir nozīmīga ziemeļu puslodes ekosistēmas daļa. Lielākās platības tie aizņem Eirāzijas kontinentā – Krievijā, Somijā, Polijā un Zviedrijā. Purvu kopējā platība Latvijā sasniedz 6401 km2 jeb aptuveni 10% no valsts sauszemes teritorijas. Aptuvenie kūdras resursi ir 11,3 miljardi m3, kas atbilst aptuveni 1,7 miljardiem tonnu. (Krūmiņš, 2012).
Kūdra ir vērtīga dabas bagātība, kam svarīga nozīme Latvijas tautsaimniecībā. Kūdrai ir dažādi pielietojumi dažādās nozarēs gan rūpniecībā, gan lauksaimniecībā. Kopumā pastāv trīs galvenie kūdras izmantošanas virzieni: enerģētika, dārzkopība un lauksaimniecība.…