Kubisms ir mākslas virziens , kas radās apmēram divus gadus pēc fovisma kā savdabīgs tā pretmets. 1”Fovistiem raksturīgā atteikšanās no telpas dziļuma, visu tēlu projicēšana uz vienas plaknes, kāpinātā krāsainība izraisīja šo vērtību dialektisku noliegumu - jaunu telpisku efektu meklējumus. Tāpēc abi virzieni jāanalizē, uzsverot to dialektisko mijiedarbību. Kubisms bija pirmais no protestējošiem virzieniem, kas izmantoja deformāciju formveides uzdevumu dēļ , turpretī fovisms ar to tikai tiecās izcelt mākslinieka pārdzīvojuma prioritāti redzamās pasaules uztverē.„ Trīsdimensionālu kubveida elementu parādīšanās jaunajās gleznās arī deva virzienam nosaukumu. 1908.gadā Braka izstādē jau pazīstamais kritiķis Voksells, kas nokristīja fovisma virzienu, ar apzīmējumu „kubi” deva nosaukumu arī šim virzienam.
Par kubisma izveidotājiem uzskatāmi Pablo Pikaso un Žoržs Braks. Vēlāk šiem kubisma aizsācējiem radās sekotāji, kā piemēram, Huans Griss, Albērs Glēzs, Žans Mecenžē u.c.Visdziļākās saknes kubisms laida Francijā. To varētu izskaidrot ar frančiem piemītošo racionālismu, tieksmi uz konstruktīvo skaidrību. Taču, kad 1911. gadā kubisti izstrādāja savus darbus neatkarīgo salonā, sabiedrības doma bija satriekta. ‘’Gleznas uztvēra kā draudus pastāvošajai iekārtai.’’
Atšķirībā no Tulūza-Lotreka, kas aizsāka līdzīgas tēmas, lai raksturotu 19.gs. sabiedrības pagrimu, Pikaso neinteresējās par motīvu kā tādu. Viņa uzdevums bija radīt tādu jaunu figūru tēlojuma veidu, kas varētu aizstāt mietpilsoniskuma apkarotāju acīs kompromitēto akadēmiski tradicionālo figūru tēlojumu.
Līdz 1910. gadam Pikaso un Braks vēl labprāt gleznoja dabā, bet tad arvien biežāk sāka strādāt darbnīcā. Par galvenajiem tēlojuma objektiem kļuva galds, krēsls, krūkas, pudeles, glāzes, pīpes un mūzikas instrumenti. Pa retam tapa arī laikabiedru portreti.…
