Krusts… Šī Kristus piemiņas un ciešanu zīme dzīvojusi cauri gadsimtiem. Vieniem krusts ir devis paļāvību, mierinājumu un cerību. Citiem bijis baiļu iedvesējs. Krusts bijis kā liecība brīnumainiem notikumiem un arī traģēdijām. Par to, ilgi nedomājot, gāja uz bendes bluķa, cieta šausmīgas mokas, ar to rotāja svētumus un apgaismoja svarīgus notikumus, ar to dzima un ar to mira. Kas ir krusts? Protams, ne tikai ģeometriska figūra, nē, tas ir kaut kas ievērojami lielāks. Tas ir dižens pašaizliedzīgas mīlestības simbols un kristiešu tikumiem uzticības simbols. Un ne tikai…
Krusta vēsture stiepjas gadsimtu dzīlēs un tam ir daudz nozīmju. Senajās Austrumu kultūrās, Priekšāzijā, Ēģiptē, Āfrikā maģiskā zīme divu paralēlu krustotu līniju veidā nozīmēja četras stihijas: zemi, uguni, ūdeni un gaisu. Vēlāk, kad ļaudis dzīvoja Mesijas gaidās, krusts kļuva par šīs gaidīšanas simbolu. Burta “tau” veidā izpildītu (senebreju alfabēta pēdējais burts), to uzskatīja par līdzdalību ar Dievu zīmi, ar šo zīmi pat apzīmēja pašu Dievu.
Kristiešu periodā krusts ieguva jaunu jēgu, kad apvienojās divas tā nozīmes: nemirstības avots un tai pašā laikā Jēzus Kristus nāvessoda rīks. Maģiskā zīme kļuva par mūžīgās dzīves simbolu un par atbrīvošanas no ciešanām simbolu.
Krusta simbola vēsture un krusta veidi
Krusts – viens no izplatītākajiem un senākajiem simboliem. Krusta simboliskā nozīme saistīta ar skaitli četri (krustam ir četri gali): krusts simbolizē četrus galvenos virzienus. Tā kā Ķīnā ņēma vērā arī viduspunktu, krusts bija saistībā ar skaitļiem pieci un desmit. Ja uzmanību pievērš krusta atzariem, tas uzlūkojams kā divu pretējo valstību, pirmām kārtām debesu un zemes, vai arī laika un telpas caurvijas simbols. Krustveida izkārtojumam bieži vien ir nozīmīga loma sakrālo celtņu un arī veselu pilsētu arhitektūrā. Piemēram, grieķu krusts ir daudzu Bizantijas un Sīrijas dievnamu plānojuma pamatā, savukārt latīņu krusts raksturīgs romāņu un gotisko baznīcu plānojumam. Krusts izprotams arī kā krustceļu zīme, kā vieta, kur satiekas dzīvības un nāves takas. Dažas Āfrikas ciltis krustu uzsver tieši šajā nozīmē. Vēl cita nozīme – krusts kā visu kosmosu, t.i. gan cilvēkus, gan garus, ietverošs simbols. Āzijā krusta vertikālā ass ir aktīvo, debesu spēku, t.i. vīrišķā principa simbols, kurpretī horizontālā ass atbilst pasīvajiem ūdens spēkiem, t.i. sievišķajam principam. Krusta divas asis simbolizē pavasara un rudens ekvinokcijas un ziemas un vasaras saulgriežus. Aplī ievilkts krusts parādās kā vidutājs starp kvadrātu un apli un līdz ar to simboliski pasvītro debesu un zemes savienošanos. Šāds krusts ir viduspunkta, aktīvo un pasīvo spēku līdzsvara un cilvēka pilnības simbols. Ja riņķī ievilkta krusta četrus atzarus aplūko kā spieķus, veidojas ritenis, saules simbols, kas sastopams ne tikai aziātu tautu, bet arī seno ģērmāņu cilšu simboliskajos priekšstatos (krusts bez apļa dažkārt ir arī saules simbols, piemēram asīriešiem). …
