Krustības

Krustības ir 1. nopietnais, lielais ģimenes gods, jaundzimušā vārda došanas svētki. Tūliņ, kad labi bija izdevušās dzemdības, ģimenes galva sāka rūpēties par krustību goda rīkošanu: darīja alu, lēja sveces, kāva kādu cūku vai aitu.

Došu, došu, Laimiņai,
Ko es biju solījusi:
Radībām vistu kaušu,
Krustībām sivēntiņu.

Rituāla laikā piedalās:
Pāde – krustāmais bērns,
dižā kūma, vārda kūma jeb vārda doša – krustmāte,
dižais kūma jeb vedējs – krustēvs,
mazās kūmas – citi radi,
liecinieki jeb krustabnieki – pārējie krustību viesi,
māte un tēvs – krustāmā bērna vecāki,
Laima un Māra – Dievības...
(Māra atbild par cilvēka nākšanu pasaulē, izskatu un par aiziešanu viņā saulē, Laima lemj dzīvi, likteni.)

Krustību laikā notiek ‘’Krusta deja’’ kurā abi kūmas ar pādi uz rokām, mazo kūmu aplī dejo.…