Krusta kari

Krustneši pakļāva Baltu ciltis un ieņēma Baltijas jūras dienvidaustrumu teritoriju galvenokārt tāpēc, ka viņu rīcībā bija tehniski labāk bruņoti militārie spēki, kurus varēja nepārtraukti papildināt. Baltu zemnieki nebija līdzvērtīgi pretinieki šiem profesionālajiem karavīriem.
„Krusta karu rezultātā tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā izveidojās Livonijas ordeņa un bīskapu valstu konfederācija, kurā konsolidējošais spēks bija katoļticība. Līdz ar to šīs Baltijas valstis tika iekļautas Rietumu kultūras lokā.”8

NOBEIGUMS
Krusta kari nesa lielas pārmaiņas gandrīz visas Eiropas, tai skaitā arī Baltijas tautu vēsturē. Krusta karu aktīvākais periods Eiropā bija no 11. gs. beigām līdz 13. gs. beigām. Galvenie Krusta karu karagājienu virzieni bija uz Arābijas pussalu, Pireneju pussalu un Baltijas jūras piekrastes zemēm. Šie kari, nepārprotami, ievērojami skāra arī Latvijas teritoriju. Šajā laikā tika uzsākta Latvijas tagadējās galvaspilsētas Rīgas celtniecība.
Krusta kari nodarīja milzīgus postījumus un zaudējumus gan finansiālajā jomā, gan upuru skaita ziņā. Tas viss tika organizēts peļņas, goda un slavas dēļ, maldinot cilvēkus un ļaujot tiem noticēt, ka šos karus vēlas pats Dievs.
…