Krusta kari ir man vislabāk zināmie kari Eiropā, kas notika viduslaikos. Cik es zinu arī Latviju iekaroja Krusta karā. Pēc manām domām kari ir visinteresantākā vēstures daļa, tieši tāpēc es izvēlējos rakstīt referātu par krusta kariem.
Lai varētu uzrakstīt referātu, es sastādīju jautājumus, uz kuriem es gribu rast atbildes, šie jautājumi ir:
1.Ko nozīmē vārdu salikums Krusta karš?
2.Kādos virzienos norisinājās Krusta kari?
3.Kāda bija Krusta karu gaita?
4.Kā Latvijas teritoriju skāra Krusta kari?
5.Kāds bija iemesls Krusta kariem?
6.Kādas bija Krusta karu sekas?
Referātā es centīšos atrast atbildes uz šiem jautājumiem.
Vārdu salikumu krusta karš lieto par karu, kuram savu svētību ir devis pāvests, visbiežāk tieši pāvests ir krusta kara iniciators. Krusta kara mērķis ir kristīt pagānus vai atbrīvot kristiešu svētās vietas no nekristiešiem jeb pagāniem. Pāvests apsolīja krusta karu dalībniekiem atlaist grēkus par karošanu baznīcas jeb Dieva vārdā.
Krusta karu virzieni.
Krusta kari norisinājās vairākos virzienos. Krusta kari bija vērsti uz austrumiem ar mērķi atgūt Jeruzalemi, uz DR, ar mērķi atbrīvot Pireneju pussalu no Mauriem. Krusta kari bija vērsti pret ciltīm, kas dzīvoja tagadējās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas teritorijā, pret prūšiem, kā arī pret nekristītajām slāvu ciltīm. Var redzēt, ka krusta kari bija vērsti visos virzienos, kur cilvēki nebija kristieši. Zviedrijas iedzīvotāji bija jau kristīti. Veikt krusta karus pret vikingiem neuzdrošinājās ne viena tauta. Britu salu iedzīvotāji bija arī kristīti un arī piedalījās krusta karos, visspilgtāk trešajā krusta karā.
Pirmo krusta karu pret arābiem austrumos ierosināja pāvests Urbāns II, kurš 1095. gadā Klermonā, kur tad notika koncils aicināja kristiešus palīdzēt Bizantijas impērijas kristiešiem, kurus apdraudēja arābi. No šī aicinājuma izauga ideja par krusta karu, kurā jāiekaro Jeruzaleme, vieta, kur atradās Kristus kaps, kas bija svēts visiem kristiešiem. 1096. gada pavasarī vairāku sludinātāju vadībā daudzi kristieši devās Konstanitapoles virzienā. Viens no šiem sludinātājiem bija Pēteris Vientuļnieks no Amjēnas. Galvenokārt šajā gājumā piedalījās zemnieki, nabagi un citi kristieši, tikai nedaudzi bija bruņinieki. Viņi devās caur Ungāriju un Balkānu pussalu. Pārtiku šis pūlis galvenokārt ieguva atņemot to vietējiem iedzīvotājiem. Viņiem izdevās sasniegt Konstantinapoli, bet tad, kad viņi šķērsoja Bosfora šaurumu un atradās musulmaņu teritorijā viņus ātri apkāva daudz labāk organizētie turki. …
