2. Zemgaļu kristīšana
Kristīgā ticība ir radusies 1.gadsimtā mūsu ērā, tad kad sākas Romas impērijas sabrukums. Kristīgā ticība pamazām iekaroju cilvēku ticību, bet tie, kuri bija neticīgie tos sauca par pagāniem. Citās zemēs šo ticību piespieda pieņem, piemēram, mūsu pašu mežotniešu kristīšanu piespieda.
Balstoties uz grāmatu „Indriķa hronika” pirmās ziņas par zemgaļiem ir atrodamas no bīskapa Meinarda laika, kad 1185.g. zemgaļi, kurus hronists sauc par pagāniem mēģinājuši ar kuģu tauvām ievilkt Daugavā vācu uzcelto Ikšķiles pili. Kad 1205.g. zemgaļu kungs Viestarts Rīgā meklēja vācu palīdzību pret leišiem, zemgaļi bija pagāni, un hronists ne ar vārdu nemin, ka par palīdzības došanu zemgaļiem būtu bijis jāpieņem kristīgā ticība, tie joprojām palika pagāni. Kopā ar pagāniem zemgaļiem vāci uzbruka Kaupa Turaidas un Dabreļa Stateseles pilij 1206.g. Vienīgi 1219.g. kad Mežotnes zemgaļi aicināja vācus palīgā pret leišiem bīskaps Alberts- laikam pirmo reizi- pieprasa mežotniešu kristīšanos, un pēc Indriķa ziņām Alberta klātbūtnē kristīti 300 Mežotnes zemgaļi vīrieši, neskaitot viņu sievas un bērnus, un vāci okupēja Mežotnes pili.1
„Indriķa hronikā” tiek minēts, kad bīskaps ar saviem krustnešiem bija atgriezies Līvzemē, pie viņa atnāca Mežotnes zemgaļi un lūdza palīdzību pret lietuvjiem. Un bīskaps teica: „Ja gribat kristīties un pieņemt kristietības likumus, mēs sniegsim jums palīdzību un uzņemsim jūs savā brālīgajā saimē.” Un viņi sacīja: „Kristīties mēs gan neuzdrošināmies citu zemgaļu un lietuvju mežonības dēļ, ja vien tu nesargāsi mūs no viņu uzbrukumiem, atsūtīdams savus vīrus uz mūsu pili; tie varēs palikt pie mums, sniegt mums kristības sakramentus un mācīt mums kristiešu likumus.” Tad bīskaps beidzot cēlās ar Saksijas hercogu un dažiem cietiem krustnešiem, ar Svētās Marijas baznīcas prāvestu un saviem vīriem un devās un Zemgali, miermīlīgi nometās pie Mežotnes pils, un sasauc pie sevis šī novada zemgaļus, Tie, uzticīgi savam solījumam visi paklausīgi sanāca un, saņēmuši evaņģēlija mācību, tika kristīti, ap trīssimt vīriešu, neskaitot viņu sievas un bērnus un valdīja prieks par viņu pievienošanos ticībai.2
…
