Krusta kariem bija trīs virzieni: uz Tuvajiem Austrumiem, uz Pirenneju pussalu un uz Baltijas reģionu. Kaut gan Krusta kari bija militāri reliģiska organizācija, kuras galvenais uzdevums Baltijas jūras reģionā bija ieviest kristīgo ticību, taču tas bija tikai iegansts, jo reāli īstais iemesls bija izdevīgais ģeogrāfiskais cēlonis. Tātad Krusta kariem Baltijas reģionā bija politiski un ekonomiski cēloņi.
Visneatlaidīgāk un visilgāk pret iekarotājiem jeb krustnešiem cīnījās zemgaļi un lietuvieši, tāpēc izvēlējos darbu rakstīt par zemgaļu cīņām.
Darba mērķis ir sīkāk izpētīt cīņu norisi Zemgalē un akcentēt nozīmīgākās personas.3
1.Zemgaļu brīvības cīņas
Visilgāk un visvaronīgāk savu brīvību aizstāvēja zemgaļi. Jau pašā sākumā viņi ir raudzījušies naidīgi un ar neuzticību uz vācu ienācējiem. It sevišķi nepatīkams viņiem bija aizliegums tirgotājiem iebraukt „Zemgaļu ostā”: zemgaļiem vairs nebija iespējams uzturēt tiešus sakarus ar Rietumeiropas tirgotājiem, bet viņi bija nonākuši Rīgas tirgotāju atkarībā. Ar visu šo zemgaļi tomēr beidzot samierinājās un uz kādu laiku kļuva pat vācu sabiedrotie. Izskaidrojams tas galvenā kārtā ar to, ka zemgaļiem šai laikā bija naidīgas attiecības ar kaimiņu leišiem. Lai sekmīgi atsistu leišu uzbrukumus, zemgaļi cerēja atrast vāciešos spēcīgus cīņas biedrus.…