Secinājumi
1. Izvirzītais mērķis ir sasniegts, ir aprakstītas aprūpes klases un noskaidrota māsu – pacientu skaita attiecība, kā arī apstiprināta izvirzītā hipotēze – māsu – pacientu skaita attiecība nav atbilstoša aprūpes klasei.
2. No 506 pacientiem visvairāk pacientu bija III aprūpes klasē (287; 57%), tad seko IV aprūpes klase (209; 41%). Vismazāk pacientu II aprūpes klasē (10; 2%).
3. Lielākais TISS punktu skaits pētījuma laikā bija 71 punkts (IV klase), mazākais – 18 punkti (II klase). Vidējais TISS punktu skaits II klasē – 16 punkti, III klasē – 31 punkts, IV klasē – 46 punkti.
4. Manipulācijas, kuras tiek veiktas 100% visu klašu pacientiem, – EKG monitorēšana, vitālo funkciju novērtēšana ik stundu, izgulējumu profilakse, šķidruma līdzsvara vērtēšana ik 24 stundas un izgulējumu profilakse.
5. Vidējā māsu – pacientu skaita attiecība bija 1:2,5 (1:1 – 1:3,3).
6. Esošais māsu noslogojums ir risks nedrošai un nekvalitatīvai aprūpei.
7. Pētījumu iespējams veikt atkārtoti un ilgākā laika termiņā.
Priekšlikumi
1. Lai palielinātu aprūpes kvalitāti un paaugstinātu aprūpes drošību ITN, māsām šajā nodaļā nevajadzētu strādāt vairāk kā 12 stundu maiņu.
2. Aprēķināt māsu algu, pamatojoties uz to, cik daudz II, III un IV klases pacienti ir bijuši katrai māsai mēnesī.
3. Ieviest TISS skalu citās Latvijas slimnīcu ITN.
4. Palielināt anestezioloģijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsu skaitu, izstrādājot dažādus projektus un organizējot informatīvus pasākumus, lai piesaistītu studentus izvēlēties tieši šo nozari;
5. Valsts līmenī risināt nepietiekamo māsu skaitu nodaļā.
6. Izveidot māsu – pacientu skaita attiecības kritērijus ITN.
7. Māsu darba laikā izmantot dažādas motivēšanas metodes.
…