Ievads
Kā zināms Senlatvijas iedzīvotāji pirms vācu ienākšanas bijuši pagāni, kas pielūguši neprātīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus. Iespējams, ja vāci nebūtu tad ienākuši mūsu zemē mūsu vēstures gaita būtu ievirzījusies savādāk. Pēc dāņu, zviedru un krievu neveiksmēm Senlatvijas kristīšanā 12.gs. beigās šo lomu uzņēmās lejasvāci (sakši, vestfāļi). Iespējams, ka pirmie kas ieradās Senlatvijā bija vācu tirgotāji, nevis mūki vai priesteri, kas vispirms brauca uz Lībjzemi, lai tirgotos.
Šajā referātā ir īss, neliels apraksts par to kā aizsākušies krusta kari Eiropā, un kā tie aizsākušies Baltijā. Referāta mērķis ir parādīt kā norisinājusies krusta karu norise Senlatvijas teritorijā, kā vāci ieviesuši ticību, kā pakļāvuši kuršus un zemgaļus.
Krusta karu laiks Eiropā
Lai karotājus - krustnešus iedvesmotu tālākajai darbībai, garīdznieku runās un rakstos tika radīts jauns ideāls - Kristus bruņinieks (miles Christianus), par ko jācīnās svētā kara idejas vārdā Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju 11.-12.gs. jau bija kristieši. Pagānu zemes vēl bija Baltijas jūras austrumu un dienvidu piekrastē, kur dzīvoja rietumslāvu, baltu un Baltijas somu tautas.Austrumbaltiju kristīgās ticības strāvas 11.-12.gs. skāra gan no rietumiem, gan no austrumiem. Pastāvot tirdznieciskajiem un kultūras kontaktiem ar Skandināviju, kur Romas katoļticība šai laikā jau bija nostiprinājusies, sākotnēji bija mēģinājumi kristietību izplatīt arī tagadējās Latvijas teritorijas rietumdaļā. …