-
Krusta kari Latvijā
Novērtēts!
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | PIRMS KRUSTNEŠU IEBRUKUMA LATVIJĀ | 4 |
1.1. | Ekonomiskais stāvoklis senajās novadu valstīs | 4 |
1.2. | Aizsardzības sistēma | 5 |
1.3. | Reliģija | 5 |
1.4. | Valoda | 6 |
2. | KRUSTNEŠU IEBRUKUMS | 7 |
2.1. | Alberta mērķi Baltijā | 9 |
2.2. | Alberta viltības iekarojot Baltiju | 9 |
2.3. | Ekonomiskais stāvoklis | 10 |
2.4. | Nevaldāmais Zobenbrāļu ordenis | 10 |
2.5. | Latviešu vadoņu pieveikšana | 12 |
2.5.1. | Tālaviešu bīstamā savienība | 12 |
2.5.2. | Jersikas pēdējais karalis | 13 |
2.5.3. | Zemgales ķēniņa Viestura cīņa pret krustnešiem | 14 |
2.5.3.1. | Zobenbrāļu ordeņa gals | 15 |
2.5.4. | Karalis Nameisis (Namejs) | 15 |
3. | LATVIJAS PAKĻAUŠANAS SEKAS | 19 |
3.1. | Latvieši Livonijā | 19 |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 20 |
Latvijas teritorijā pirms krustnešu iebrukuma bija ikdienišķie kari, bez kuriem tajos laikos vienkārši nebija iespējams iztikt. Senie latvieši karoja ar saviem kaimiņiem – igauņiem, leišiem un krieviem, kā arī bija savstarpēji cilšu naidi starp senajām novadu valstīm. Latvijas teritorijā valdīja latvieši un katram novadam bija sava raksturīga iezīme, ar ko tas izcēlās uz pārējo novadu vidus. Piemēram, kurši bija ļoti labi jūras braucēji un spēja turēties prasmē līdzi pat tādiem jūras vilkiem kā vikingi. Zemgaļi bija ļoti bagāti, jo spēja prasmīgi izmantot ērto ģeogrāfisko stāvokli un auglīgās augsnes. Savukārt latgaļi un līvi bija kareivīgi un „aizstāvēja Latvijas austrumu robežas no Krievijas iebrukuma”.
Tajā laikā latviešiem nebija nekāda kontakta ar vācu tirgotājiem, jo nebija vēl atklāti zemes ceļi, pa kuriem varētu vācieši droši pārvadāt savas preces – ceļā gadījās naidīgās seno slāvu ciltis. Lielo interesi par sevi Baltija radīja sakarā ar savu pārticību un labajiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem, kas vāciešiem šķita ļoti pievilcīgi, jo pašiem savā, mums tālajā, rietumu zemē bija aptrūcies vietas gan veiksmīgai lauksaimniecībai, gan arī vairs nebija tīri fiziski vietas, kur izvietoties jaunajiem iedzīvotājiem. Notika ekspansija uz austrumiem, kurus, lai attaisnotu šos uzbrukumus, nodēvēja par Krusta kariem, kuriem it kā bija jāslavina kristietība un jāienes pagānu dzīvē rietumu ticība. Pirmie uzbrukumi sākās tieši uz Tuvajiem austrumiem, kur mitinājās ebreji. Pret viņiem eiropiešiem jau bija sens naids, jo šī tauta prata ļoti labi nopelnīt un mācēja iefiltrēties visās sabiedrībās, paturot savu kultūru. Tas loģiski nepatika senajiem ģermāņiem. Notika izrēķināšanās, maskējot to par Krusta gājienu pret neticīgajiem.
Jāpiemin, ka Latvijas tagadējajā teritorijā dzīvojošos iedzīvotājus centās pievērst kristīgajai ticībai ar labu, ko centās izdarīt bīskaps Meinhards. Tas neizdevās, kaut gan bīskaps centās no visas sirds ar labu pievērst ticībai. Bīskaps uzbūvēja vairākas mūra pilis, pirmo baznīcu Ikšķilē, piedāvāja daudz dažādas Vāczemes preces un visādus citādus labumus, lai tikai senie latvieši pieņemtu kristīgo ticību. Protams, nebija jau tā, ka ticību neviens nepieņēma, jo to izdarīja aptuveni puse līvu, kas pēc tam šo ticību centās nomazgāt Daugavā.…
Referātā informācija ir izvietota trijās nodaļās – pirms Krusta kariem, Krusta karu laikā un pēc Krusta kariem, lai vieglāk būtu saprast šos vēstures notikumus, kas vēl mūsdienās ir jūtami. Pirmā nodaļa dod īsu ieskatu latviešu cilšu dzīvē pirms Krusta kariem, lai labāk varētu izprast, kā senie latvieši dzīvoja līdz brīdim, kad viņus sāka pārmākt sveša tauta ar savu reliģiju. Pirmajai daļai ir arī apakšnodaļas, kurās ir sīkāk atklāta latviešu ikdiena un dzīve pirms vāciešu uzkundzēšanās. Otrā – visapjomīgākā – nodaļa ir par krustnešu iebrukumu Latvijas teritorijā. Šajā nodaļā esmu centusies pēc iespējas objektīvāk atklāt krustnešu iebrukumu. Te es esmu aprakstījusi, ar kādiem paņēmieniem un kādā veidā vācieši iekaroja Latvijas un Igaunijas teritoriju. Pieminēti ir arī stiprāko valdnieku pieveikšanas veidi, kas uzskatāmi parāda, ka senās latviešu ciltis ir bijis ļoti ciets rieksts vāciešiem, kuri to ir pārkoduši ar lielām pūlēm. Trešajā nodaļā ir ļoti īsi aprakstīta situācija pēc Latvijas teritorijas pakļaušanas, par to, kā šajā jaunajā valstī jutās un kādas bija iespējas latviešiem. Nodaļa ir pēc iespējas saīsināta, jo pēckara periodā notika tikai pāris nenozīmīgu lietu, kuras nav pieminēšanas vērtas.
- Krusta kari Latvijā
- Latvijas aizvēstures kultūras mantojums
- Padomju varas izveidošana Latvijā, tās iekārta un tiesību akti (1918.-1919.g.)
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Latvijas aizvēstures kultūras mantojums
Referāts augstskolai14
-
Padomju varas izveidošana Latvijā, tās iekārta un tiesību akti (1918.-1919.g.)
Referāts augstskolai20
-
Latvijas okupācija un aneksija (1940.g.)
Referāts augstskolai21
-
Nodokļu un nodevu attīstības vēsture Latvijas teritorijā
Referāts augstskolai25
-
Ierēdņu tiesības un pienākumi Latvijā, to vēsturiskā attīstība
Referāts augstskolai8