Pēc veiktajiem aprēķiniem var redzēt, ka iespējamākā krīze ir konfrontācijas krīze, kad dabas aizsardzības pārstāvji var protestēt pret uzņēmuma ražošanas procesā pieļauto kaitējumu apkārtējai videi.
Šāda krīzes situācija ir viena no iespējamākām uzņēmumam, kas nodarbojas ar ražošanu, izmantojot dažādas ķīmiskas vielas un to sakausējumus.
Plāna mērķis – informēt sabiedrību par uzņēmuma ražošanas īpatnībām un to nekaitīgumu dabai, panākt kompromisu ar protestētājiem un samazināt krīzes negatīvo ietekmi uz uzņēmuma reputāciju.
3.1. Krīzes situācijā iesaistītās puses un mērķa auditorija
Kad iespējamāka krīze ir noteikta, tad ir nepieciešams noteikt mērķa auditoriju un to īpatsvaru konkrētajā situācijā. Mūsu gadījumā ir sekojošas iesaistītās puses:
1.Uzņēmuma vadītājs,
2.Vadītāja asistents;
3.Ražošanas nodaļas vadītājs;
4.Darbinieki;
5.Sadarbības partneri – dīleri, piegādātāji
6.Esošie un potenciālie klienti
7.Masu mēdiji;
8.Dabas aizsardzības pārstāvji;
9.Valsts instances
10.Sabiedrība.
Pēc matricas var noteikt mērķa auditoriju, un kuras auditorijas daļas ir svarīgākas. Analizējot konkrēto situāciju var secināt, ka nepieciešams iesaistīt sekojošas puses: uzņēmuma vadību, dabas aizsardzības pārstāvjus, sniegt informāciju sabiedrībai, sadarboties ar masu medijiem tos informējot un iesaistot procesā, valsts instances nav primāras, tādēļ var pagaidām ignorēt, bet uzraudzīt. Darbiniekus, sadarbības partnerus, esošos un potenciālos klientus vajag uzklausīt un atbalstīt jo viņu viedoklis un idejas var palīdzēt uzveikt krīzi.…