Krīzes pēc tuvinieka zaudējuma vienmēr bijis aktuāls temats, jo neviens indivīds no tā nav pasargāts. Vairāki autori ir pievērsušies šim tematam un ir to pētījuši. Pētnieki ir mēģinājuši izpētīt cilvēka fiziskās un psiholoģiskās izmaiņas, kas notiek krīzes procesā un apzināties faktorus, kas var palīdzēt cilvēkam pārvarēt krīzi.
Krīzi pēc tuvinieka zaudējuma apzīmē ar jēdzienu „sērošana”. Sērošana ir viens no krīžu veidiem. Z.Freids uzsver, ka sērošana ir nepieciešama, lai pārrautu saites ar zaudēto objektu (Freud, 1917 pēc Maslovska, 2002). Freids sērošanas procesu atzīmē ar jēdzienu „sēru darbs”. Sēru darbs ir aktīvs process, kas aizņem daudz laika un enerģijas (Freud, 1917 pēc Archer, 1999).
Pirmo lielo pētījumu par sērošanu realizēja ASV zinātnieks Ē. Lindemans (Lindemann), un tas ietekmēja tālākās teorijas attīstību par sērošanu (Archer, 1999). Lindemans uzsver, ka sērošana ir aktīvs process (Maslovska, 2002).
Arī britu psihiatrs K.M.Pārkess (Parkes, 1964b, 1965, 1972 pēc Archer, 1999) pētīja sērošanas fenomenu un ieviesa precīzu sērošanas aprakstu.
Sērošana ir smagāka un ilgstošāka par citām krīzēm. Lācaruss uzsver, ka sērošana var ilgt gadiem ilgi (Lazarus, 1980 pēc Fenogenova u.c., 2002).
To, cik ilga un smaga būs sērošana, ietekmē daži faktori. Viens no tiem ir zaudētās personas nozīmīgums. Jo nozīmīgāks ir zaudētais tuvinieks, jo sērošana ir smagāka. Sērošanas procesu ietekmē arī zaudējuma pēkšņums.
Jebkuram krīzes veidam ir vairākas stadijas, no kurām viena ir krīzes atrisināšanas stadija. Sērošanas atrisinājums ir jaunās realitātes pieņemšana un pielāgošanās tai. Sērošana var tikt atrisināta konstruktīvi un destruktīvi.
Krīzes pārvarēšanā indivīds pats cenšas atrisināt krīzi, balstoties uz savām spējām, bet krīzes intervence ir profesionālā palīdzība indivīdam, kurš ir nonācis krīzes situācijā un nespēj patstāvīgi to atrisināt.
Sērošanas konstruktīvs atrisinājums ir vērtīga pieredze. Zaudējuma pieredze indivīdam liek mainīt pieņēmumus par pasauli, lai dotu jēgu jaunajai pieredzei. Tādā veidā indivīds attīstās un iegūst jaunu kvalitāti.
Jēdzienam ”krīze” ir plaša nozīme, jo krīze var būt dažāda veida. Daudzās zinātnes nozarēs lieto jēdzienu „krīze”- gan filozofija, gan ekonomikā, gan socioloģijā. Savukārt es apskatīšu šī jēdziena traktējumu psiholoģijā.
Analizējot jēdziena „krīze” semantisko nozīmi, var gūt vispārējo priekšstatu par šo jēdzienu. Ķīniešu valodā jēdzienu „krīze” veido divas zīmes- hieroglifs, kas attēlo vārdu krīze (weiji) sastāv no zīmēm, kuras apzīmē „briesmas” (wei) un „izmaiņu iespējas” (ji) vienlaikus. Ķīniešu valodā jēdziens „krīze” nozīmē briesmas un izdevīgu gadījumu vienlaicīgi.
Krīze (vācu valodā- „krise”, grieķu valodā- „krisis”) ir bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis; sarežģīts pārejas stāvoklis.
Citos avotos krīze tiek izprasta kā dzīves situācija, kuras kontrolēšanai indivīdam nav gatavu darbības modeļu vai arī kā būtiskas un sāpīgas pārmaiņas kaut kādā procesā, un krīze ir grūts stāvoklis, kas izraisa briesmas cilvēka vai sociālas struktūras pārstāvēšanai. Vārds „krīze” ir veidojies no grieķu valodas vārda, kurš apzīmē „pagrieziena punkts”- jebkurš moments, kurš ietekmē notikumus. Krīze var būt vai nu pēkšņa atlabšana vai pasliktināšanās. Jēdzienu „krīze” izmanto, lai apzīmētu ierastā pamata pazaudēšanu. Krīzes process nav kontrolējams un tas noris savu gaitu. Psihiskās krīzes stāvoklis rodas tādā dzīves situācijā, kurā kāda cilvēka dzīves iepriekšējā pieredze un līdzšinējie reakciju veidi nav pietiekami, lai pārvarētu aktuālo situāciju.
Krīze ir psihiskais stāvoklis, kurā indivīds vairs nejūtas pilnīgi drošs un jau iegūtās indivīda zināšanas nav pietiekamas, lai uzreiz atrisinātu radušos situāciju. Tas ir pagrieziena punkts, pēc kura ir divi iznākumi- atlabšana vai pasliktināšanās. Atlabšanas gadījumā krīze tiek atrisināta, bet pasliktināšanās rezultātā krīze netiek atrisināta, jo pie esošām problēmām pievienojas jaunas grūtības un tas var krīzi vēl vairāk saasināt. Jebkura krīze, manuprāt, ir vērtīga pieredze, jo vēlreiz nonākot tādā pašā situācija, kura izraisa krīzi, indivīdam jau būs gatavi rīcības modeļi un indivīds tos varēs pielietot, lai nerastos krīze.…
