Krīze - parasti mums nāk prātā cilvēki, kuri ir izmisuši, saņēmuši psihisku triecienu, zaudējuši prātu, atrodas paaugstinātas bīstamības apstākļos, ir it kā nedaudz "ķerti". Jo, galu galā, viņi taču atrodas krīzes situācijās.
Ja nu uz šādām krīzes situācijām vispār var attiecināt kādus vispārējus principus, tad viens no tādiem noteikti ir šāds: vairums cilvēku krīzes situācijās ir pilnīgi normāli. Vairums cilvēku krīzes situācijās pat ir spējīgi palīdzēt paši sev.
Un, ja tiek sniegta neliela palīdzība, vairums cilvēku spēj pārvērst krīzes situācijās izaugsmes iespējā. Tas praktiski nozīmē, ka ikviens cilvēks savas dzīves laikā nonāk kādās krīzes situācijās. Dažiem tādas nākas piedzīvot visai bieži. Tas nozīmē arī to, ka vairums ārkārtas gadījumu saistās ar "normāliem" cilvēkiem, kuri ir pēkšņi nonākuši kritiskās situācijās. Vairums krīzes situācijās nonākušo cilvēku līdzinās jums pašiem - tiem nav nopietnu psihisku traucējumu. Tas ir galvenais, kas jāņem vērā, risinot krīzes situācijas.
Iedomāsimies tādu vienkāršu situāciju kā atslēgu nozaudēšanu. Tas, protams, var būt kaitinoši, taču parasti arī ne vairāk. Bet zināmos apstākļos tas var izraisīt emocionālu krīzi.
Lūzuma punkts.
Lūzuma punkts ir katram cilvēkam. Ikvienam. Tāds ir ne tikai histēriskajai sievietei apavu veikalā. Taču cilvēki ir kompleksas būtnes un ikviens no mums ir tik individuāls, ka mūsu lūzuma punkti atšķiras no mūsu vecāku, bērnu vai tuvāko draugu lūzuma punktiem.…
