Kritiskā domāšana ir atslēga problēmu risināšanai. Par to daudzi slaveni domātāji Freids, Markss, Jungs, Froms un citi ir pētījuši, kā cilvēki, kas dzīvo šajā sarežģītajā laikā, meklē atskaites punktus, lai dzīvotu jēgpilnu dzīvi pasaulē, kas pakļauta nemitīgām pārmaiņām, kas nebalstās uz universālām patiesībām, vispārēju normatīvismu, pasaulē, ko skārusi vērtību krīze, kas uztur cilvēku nemitīgā iekšējās trauksmes stāvoklī, kultūras krīzes raksturotājs ir cilvēka vēlme arvien vairāk prātot par agrāk radītām vērtībām, mēģinot tās citādi saprast, iztulkot, pārveidot, izmantojot prāta kritisko funkciju. Tikai toreiz vēl nepazina, tādu terminu- Kritiskā domāšana.
Kritiskās domāšanas jēdziens ir pazīstams no pedagoģijas. Kritiskās domāšanas attīstīšana ir nozīmīgākā, kā tiek apgalvots Valsts pamatizglītības standartā. Cilvēka domāšanas kvalitāte ietekmē viņa dzīves kvalitāti, turklāt, katram ir dotas iespējas šo kvalitāti uzlabot, pilnveidojot savas domāšanas prasmes.
Ričarda Paula, teorija, skaidro kritisko domāšanu - kā vispārīgu domāšanas kvalitāti, personības pašrealizācijas līdzekli. Cilvēks, kura domāšana ir autonoma, reflektīva, spēs orientēties arī oriģinālās situācijās, vai arī apzināties savu zināšanu ierobežotību un atturēsies no spriedumu veidošanas. Kritiskā domāšana šajā kontekstā ir domāšana par domāšanu, kuras mērķis ir personības pilnveidošanās: domāt skaidrāk, konkrētāk, precīzāk, dziļāk, plašāk un efektīvāk, tolerantāk. Ričards Pauls pauž uzskatu, ka kritiskā domāšana ir saistīta ar tādu vispārēju spriešanas principu apguvi, kas attiecas uz daudzām nozarēm, turklāt maldi ir maldi un aizspriedumi ir aizspriedumi jebkurā zinātnē
Apgūstot noteiktas domāšanas prasmes, cilvēks gūst iespēju izmantot tās visā savā dzīves darbībā, tās ir prasmes, kurām ir universāls raksturs, ko nav iespējams ierobežot vienas zinātnes robežās.…