Šādu apcerējuma tēmu „Kristietības revolūcija” izvēlējos lasot izcilā vācu filozofa materiālista Ludviga Feierbaha (1804-1872) sacerējumu „Kristietības būtība”, kā arī viņa darbu „Nākotnes filozofijas pamati”. Tie palīdzēja man dziļāk izprast marksistiski ļeņiniskās filozofijas tapšanas gaitu, kā arī iepriekšējo filozofijas sistēmu vērtējumu. Kā „ nākotnes filozofijas” vēstnesis viņš vistiešākajā veidā gatavoja augsni marksistiskās filozofijas attīstībai. Šajā apcerējumā es atsevišķi runāšu par kristietību, jauno laiku filozofiju, mēģinot šos jēdzienus darba gaitā saistīt ar marksistiski ļeņinisko revolūciju.
Tieši šajā sakarībā , mazliet gan citā rakursā gribēju pieskarties arī Nikolaja Berdjajeva darbiem par krievu revolūciju, komunismu un kristietību, jo mana apcerējuma galvenais mērķis ir rast sakarību starp kristietības jēgu un būtību, un komunistisko revolūciju.
Ludviga Feierbaha „Nākotnes filozofija”- augsne
marksistiskās filozofijas attīstībai.
„Es izvirzīju sev uzdevumu . . . izskaidrot un dziedēt cilvēka prāta un dvēseles slimības.” 1
L. Feierbahs.
Ludvigs Feierbahs savā filozofijā iezīmēja robežu starp Jauno laiku filozofijas mērķiem, ideāliem un ilūzijām un jaunajiem pasaules uzskatiem – materiālistisku vēstures izpratni.
Kā jau minēju ievadā, Feierbahs ar savu „nākotnes filozofiju” vistiešākajā veidā sagatavoja augsni marksistiskās filozofijas attīstībai, no kuras savas „gudrības” smēlās K. Markss un F. Engelss. 1843. gadā izdotais traktāts „Nākotnes filozofijas pamati”, sniedza man vistiešāko ieskatu Feierbaha radošās domas laboratorijā, atklāja viņa materiālisma spēku, trūkumus, maldus un sasniegumus. Tieši šajā darbā izpaužas Feierbaha filozofijas revolucionārā ievirze.…