6. Kristietības kļūšana par oficiālo valsts reliģiju.
313. gada februārī Milānā ķeizari Konstantīns un Licinijs izdeva ediktu, kas piešķīra ticības brīvību visiem Romas lielvalsts pilsoņiem. Tika atcelti visi ierobežojumi un aizliegumi, kādus Romas valsts vara bija izdevusi pret kristīgiem, pavēlēja atdot kristīgiem visus agrāk baznīcai atņemtos īpašumus un rīkojums valsts iestādēm parādīt kristīgiem pēc iespējas lielu labvēlību. Konstantīns visā valstī sāka piešķirt kristiešiem dažādas privilēģijas. Deva priekšroku uz augstākiem amatiem, atsvabināja viņu priesterus no nodokļiem, deva līdzekļus baznīcu celšanai utt.
Kristietības pārtapšanu par Romas impērijas oficiālo reliģiju iesāka Konstantīns, bet līdz tā īstenošanai bija jāpaiet ilgam laikam.
Pēc Konstnatīna nāves pagānismā atkal ieplūda jauni spēki pateicoties imperatoram Jūliānam, kā imperators filozofs viņš noliedza Kristu. Viņš centās kristiešus padzīt no valsts amatiem, aizliedza kristiešiem mācīt klasiķu darbus. Pagānisma autoritātes atjaunošanai imperators reformēja pagānu priesterību, atvēra svētnīcas. Visas Juliāna pūles iznīdēt kristietību tieši veicināja ticības nostiprināšanos.
Pēc Juliāna par imperatoru izsludināja Joviānu (363-364), viņš pamazām atjaunoja visus Konstantīna laikā izdotos likumus. Arī nākošie imperatori centās novērst pagānismu. Imperators Gratiāns (375-383) pilnīgi pārgāja kristietības pusē. Viņš liedza atbalstīt pagānu kultu, atmaksāt pagānu priesterus un pavēlēja no Romas senāta zāles iznest uzvaras dievietes tēlu.
Ķeizars Teodosijs Lielais (379-395) pasludināja kristietību kā vienīgo valsts varas atzīto ticību. Teodosijs slēdza visas pagānu svētnīcas, 381.gadā izdeva rīkojumu pilnīgi aizliegt pagānisko kultu. Kristietības principus sāka ieviest valsts likumos, piemēram, Lieldienās izsludināja amnestiju. 381.gada edikts paredzēja visiem pavalstniekiem pieņemt kristīgo ticību un kristiešiem saukties par katoļiem.
…